Menopauze un depresija. Kas kopīgs un kā atšķirt? 

Daudzas sievietes, kas pārdzīvo pirmsmenopauzi vai menopauzi, jums atzīs, ka izteiktas hormonālā līmeņa izmaiņas bieži izraisa depresijas sajūtu. Neatkarīgi no tā, vai tas ir jauns depresijas simptomu sākums vai pārspīlēti esošās diagnozes simptomi, garastāvokļa svārstības kopā ar citiem simptomiem reizēm var likt justies briesmīgi.

Tikai nesen medicīnas pārstāvji izstrādāja vadlīnijas pirmsmenopauzes depresijas novērtēšanai un ārstēšanai. Visiem zināms un dzirdēts ir pēcdzemdību depresijas risks sievietēm, bet par pirmsmenopauzes depresiju līdz šim nebija pieejami pētījumi un ieteikumi. 

Daži no izaicinājumiem pirmsmenopauzes depresijas novērtēšanā ir saistīti ar faktu, ka vairāki simptomi, kas saistīti ar tā hormonālajām izmaiņām, pārklājas ar kopējiem depresijas simptomiem un citiem menopauzes simptomiem, kas bieži vien ir līdzīgi.

Foto Sasha Freemind no Unsplash

Menopauze ir laiks, kad pēc pēdējām menstruācijām pagājuši 12 mēneši un vērojama olnīcu hormonālās aktivitātes izsīkšana. Pakāpenisks estrogēnu jeb prieka hormonu ražošanas izsīkums ir būtiskākā pārmaiņa sievietes organismā, sasniedzot menopauzes vecumu. Estrogēnu trūkums rada pārmaiņas menstruālajā ciklā, svīšanu, galvassāpes, sirdsklauves, karstuma viļņus. Karstuma viļņi rodas vidēji 50–85% sieviešu un var sākties jau 6–10 gadus pirms menopauzes un turpināties vairākus gadus pēc tās iestāšanās. 

Ir ļoti grūti diagnosticēt pirmsmenopauzes depresiju. Ja sievietei trūkst enerģijas, jo naktī ir bijuši karstuma viļņi un traucēts miegs, palīdzēs hormonterapija. Bet, ja enerģijas līmenis ir zems depresīvu simptomu dēļ, nepieciešami antidepresanti. Iespējams, ka enerģijas trūkuma cēlonis ir problēmas ģimenē vai darbā, un ir nepieciešana kognitīvi biheiviorālā terapija. Ārstam ir jāatrod īstais problēmas cēlonis, lai piemeklētu atbilstošāko terapiju.

Ir zināms, ka ar depresiju saistītu simptomu attīstības risks palielinās sieviešu vidū, pārejot uz menopauzi.

Ieskats vadlīniju*  faktos:

• Pirms menopauzes periodā var attīstīties gan depresīvi simptomi, gan smaga depresija.
• Pirms menopauzes periodā ir paaugstināts depresīvu simptomu attīstības risks pat tad, ja sievietei nav bijusi depresija anamnēzē.
• Biežākie pirms menopauzes simptomi (karstuma viļņi, svīšana naktī, miega un libido traucējumi, svara/ enerģijas izmaiņas, kognitīvās izmaiņas) var pārklāties ar depresiju.
• Tāpat garastāvokli var ietekmēt rūpes par bērniem, vecākiem, karjeru, attiecībām, novecošanos, ķermeņa izmaiņām un saslimšanas ģimenē.
• Ja tiek diagnosticēta depresija pirms menopauzes periodā, primārā terapija ir antidepresanti.
• Ārstiem jāapsver miega traucējumu un nakts svīšanas ārstēšana kā daļa no ar menopauzi saistītas depresijas ārstēšanas.
•  Estrogēna terapija ir neefektīva depresīvu traucējumu ārstēšanā sievietēm pēc menopauzes.
• Hormonālā kontracepcija var mazināt depresīvos simptomus sievietēm menopauzē.
• Nav pietiekamu pierādījumu, ka dabas vielas vai netradicionālā medicīna ārstētu depresiju, kas saistīta ar pirms menopauzes periodu.

Ikdienas fiziskās aktivitātes, saziņa ar draugiem un ģimeni, meditācija, apzinātība un dalība aktivitātēs, kas bija patīkamas pirms depresijas epizožu sākuma, ir tikai daži veidi, kā tikt galā ar simptomiem, kas saistīti ar depresiju.

Alkohola, smēķēšanas vai citu vielu samazināšana vai izslēgšana var palīdzēt noteiktiem menopauzes simptomiem. Mazināt simptomus var palīdzēt arī apdomāts uzturs, kurā ir daudz augļu, dārzeņu, liesu olbaltumvielu, komplekso ogļhidrātu un veselīgu tauku.

Atklāta un godīga saruna ar ārstu par to, kā jūtaties, var palīdzēt rast risinājumu un noņemt spriedzi. Tā arī ļaus ārstam veikt pareizu diagnozi un izveidot ārstēšanas plānu, kas koncentrējas uz jūsu vajadzībām.

Foto Matthew Henry no Unsplash

Avoti: Maki P, et al. *Guidelines for the Evaluation and Treatment of Perimenopausal Depression: Summary and Recommendations. Journal of Women’s Health. https://doi.org/10.1089/jwh.2018.27099.mensocrec.

https://adaa.org/find-help-for/women-menopause