Citi raksti kategorijā Sievietes dvēselei
- Atskats uz Ričarda Rora vieslekciju Rīgā, 19.jūlijā
- Dieva providence
- Domas un pasakas. J.Rubenis
- Dzīves pārpilnības svētki
- Ekharts Tolle. Kas tas ir – apskaidrība?
- Erhards Tolle. Klusums runā.
- Indulis Paičs. Lekcijas Dvēseles dziedināšanas dienās.
- Jauna grāmata sievietes sirdij
- Jēzus ir tālu priekšā savai baznīcai
- Klusais vai trauksmainais Adventes laiks?
Domas un pasakas. J.Rubenis
Grāmata, ko ir vērts lasīt un pārlasīt, un pārdomāt. Sarakstīta kā pārdomu virkne, kas ar katru īso vēstījumu apstādina, liek padomāt un vēlēties izkļūt no ierobežojošo domu un sajūtu cietuma - nepazaudējot sevi.
Vai Dievu vajag saprast?
"Vai Dievu vajag saprast?" kāds cilvēks reiz jautāja Dievam.
"Dievu nevajag saprast. Dievu vajag mīlēt," Dievs atbildēja.
"Man patīk domāt," cilvēks teica Dievam.
"Tas nav nekas slikts," Dievs atbildēja cilvēkam. "Tikai vajag zināt, ka tavam prātam ir robežas. Dievam nav robežu. Tu redzi tikai daļiņu no visa. Tu nedrīksti pie tās apstāties."
Kā nokļūt blakus Jēzum?
Reiz kāds māceklis jautāja Jēzum: "Kā nokļūt debesīs Tev blakus?"
Jēzus atbildēja: "Dzīvo man blakus šeit uz zemes."
Stāsts par krustu.
Reiz satikās četri punkti. Viņi skatījās cits uz citu un iemīlējās cits citā. Radās krusts. Mīlestības un ciešanu zīme.
Kāda zemes dzīve ir visskaistākā?
"Kāda zemes dzīve ir visskaistākā?", kāds cilvēks reiz jautāja Dievam.
"Tāda, kādu es tev esmu sagatavojis," Dievs cilvēkam atbildēja.
Mājām ir divas dimensijas
"...mājām ir divas dimensijas.Viena ir tā, kurā mēs esam ievainojami,sāpinām citus un paši sevi.Ja paliekam tikai šajā dimensijā, mēs esam noželojamas radības un mājas ir elle, un šādā ģimenē neviens neilgojas pēc kopīgiem Ziemassvētkiem.Otra dimensija ir apslēpta piedošanā, kur pagātne ir atbrīvota, vēsturei ir dota jauna jēga un mirušie atdzimst. Lai nokļūtu šajā prieka valstībā, ir jāšķērso dziļas skumjas, kuras neviens cits tā nemāk svinēt kā īri. Piedošana ir durvis. Piedošana ir atslēga."
Citāts no Lorensa Frīmana grāmatas "Jēzus-iekšējās pasaules skolotājs"
Jauna grāmata sievietes sirdij
Vēlos jūs iepazīstināt ar jaunu grāmatu - \" 12 Dzīves stāsti\".
Lietus lāses uz grāmatas vāka simbolizē 12 sieviešu dzīves stāstus. Daži no tiem ir ļoti smagi, netrūkst ciešanu un asaru, citi liekas vieglāki. Taču tie visi liecina par vienu – Dieva mīlestības un žēlastības klātbūtni ikvienas sievietes dzīvē – vai ejot cauri bēdu un tumsas ielejai, kāpjot ticības kalnā, vai, meklējot cerību un ilgojoties pēc mīlestības.
Ieskatīties grāmatā un apskatīt dažas bildes no grāmatas atvēršanas svētkiem varat ŠEIT.
Grāmatu var iegādāties kristīgās literatūras un dāvanu veikalā “ Amnis”, Lāčplēša iela 37 vai arī internetā www.amnis.lv
Avots: sievietessirds.lv
Piedot un atpirkt
Cilvēki saka: "Atstāj savas problēmas pagātnē." Bet kur atrodas pagātne? Vai tā ir kāda cita pasaule starp laiku un mūžību? Nē. Pagātne ir mūsos. Vienīgais veids, kā mēs varam atstāt savas pagātnes sāpes un grēkus, ir atdot tos Kristum. Jo pagātni nevar aizmirst, to var vienīgi piedot un atpirkt.
[F.Frangipane]
Žēlastība
Žēlastība mūs sasniedz tad, kad esam lielās sāpēs un nemiera pilni. Tā sasniedz mūs, kad ejam cauri tukšās un bezjēdzīgās dzīves tumšajai ielejai. Tā sasniedz mūs, kad savu atšķirtību izjūtam dziļāk nekā parasti. Tā sasniedz mūs, kad riebums pret sevi - pret savu vienaldzību, vājumu, naidīgumu, virziena un nosvērtības trūkumu - ir kļuvis nepanesams. Tā sasniedz mūs, kad gadiem ilgi gaidītā dzīves uzlabošanās tā arī nav notikusi, kad senās kaislības mūsos valda tāpat kā pirms gadu desmitiem, kad izmisums iznīcina visu prieku un drosmi. Dažkārt tieši šādā brīdī gaismas vilnis ielaužas mūsu tumsā, un gluži kā kāda balss mums sacītu: «Tu esi pieņemts. Tu esi pieņemts, tevi ir pieņēmis kāds, kas ir lielāks par tevi un kura vārdu tu nezini. Nejautā šo vārdu šobrīd; iespējams, tu to uzzināsi vēlāk. Nedari šobrīd neko; iespējams, vēlāk tu varēsi izdarīt daudz vairāk. Nemeklē neko, nedari neko, negaidi neko. Vienkārši pieņem to, ka esi pieņemts!» Ja tas ar mums ir noticis, mēs esam piedzīvojuši žēlastību.
22.03.2014, mācītājs Kaspars Simanovičs, sprediķis kontemplatīvajā dievkalpojumā
www.luteradraudze.lv
Indulis Paičs. Lekcijas Dvēseles dziedināšanas dienās.
Vērtīgas un katram cilvēkam ieteicamas pārdomas.
Cilvēks un Dievs ciešanu vidū
Lielais gavēnis
Šodien sākas lielais pirmslieldienu gavēnis. Man vienmēr ir gribējies pamēģināt, kā tas ir, un vai es to varu. Atteikties no kautkā 40 dienas, bez kā mierīgi var iztikt, kas vajadzīgs tikai labsajūtai vai priekam, un drīzāk ne jau ēdiena ziņā. Šajā periodā ne visi drīkst atteikties ēšanas ziņā, veselības dēļ, ja sieviete ir stāvoklī utt. Bet piekrītu gan mācītajam Kristam Kalniņam, ka īstā „attīrīšanās”, īstā „nomazgāšanās” nenāk caur miesisku atturību, bet „sirds satriektībā un pazemībā”. Tāpat arī aizdomājos par priestera Ilmāra Tolstova teikto, ka jebkurš gavēnis, kas beidzas ar neveiksmi, izgāšanos (jo mūsu cilvēciskie spēki ir tik vāji!) noved pie atziņas Lielajā nedēļā pirms Lieldienām, ka tu pats neko nespēj, esi tikai puteklis, un tas dod tik vajadzīgo atziņu un pilnīgu paļaušanos Dieva priekšā, un augšāmcelšanos kopā ar Jēzu: „Katrs gavēnis lielākoties ir neatkārtojams. Nekad nezini, kurā jomā šoreiz Kungs parādīs tavu vājo vietu. Tu esi apņēmies, bet, kad tas nojūk, Lielajā sestdienā tu esi pie sasistas siles un saki: „Kungs, es gribu reizē ar Tevi augšāmcelties!” Tās ir Lieldienas – prieks, kad tu saproti, jā, Kristus ir par tevi nomiris. Par taviem grēkiem.”