user_mobilelogo

"Tajā pašā brīdī nāca Viņa mācekļi un tie brīnījās, ka Viņš runā ar sievieti. Tomēr neviens neteica: ko Tu meklē vai: ko Tu runā ar viņu? Tad sieviete atstāja savu ūdens trauku, nogāja pilsētā un sacīja ļaudīm: "Nāciet, skatiet cilvēku, , kas man visu sacījis visu, ko es esmu darījusi! Vai tikai Tas nav Kristus?" /Jņ.4:27-29/

Mēs visi esam mācekļi. Un skumji, ka vēl pēc diviem tūkstošiem gadu, kad lielākā daļa pasaules ir sākusi saprast, ka cilvēks ir cilvēks - vienalga, kāds būtu tā veidols un dzimums, tieši Kristus mācekļi turpina pie sevis domāt: "Ko Viņš tur sarunājas ar sievieti?" Sekošana Kristum nenozīmē, ka mēs jau tagad izprotam to, kas Viņš ir un ko dara. Tā ir izplatīta ticīgo un baznīcas kļūda: uzskatīt, ka saukšana sevi par Kristus mācekļiem liecina par to, ka esam sasnieguši kaut kādu garīgu attīstību, ka mēs esam kļuvuši dziļi, labi saprotam norises sev apkārt.Jēzus ir tālu priekšā savai baznīcai

Jēzus attieksme pret sievietēm vienmēr bijusi daudz brīvāka un dziļāka, nekā Viņa uzticamajiem mācekļiem. Interesanti, ka priekšplānā izvirzās tieši dzimums. Mācekļi nebrīnās par to, ka viņa ir samariete, citas ticības pārstāve vai grēciniece ar diezgan sarežģītu privātās dzīves vēsturi. Nē, tas viņus neuztrauc. Viņus uztrauc, ka Jēzus runā ar sievieti. Viņi nesaprot to, ko Jēzus dara.

Bet tā nav vienīgā problēma. Ja vēl viņu sašutums būtu īsts un pārliecībā balstīts... Bet nē! Viņi brīnās, runā un jautā, bet tajā pašā laikā neuzdrošinās vaicāt pašam Jēzum. Viņu sirdis ir pilnas ar aizspriedumiem un daudz ko nesaprastu, bet viņiem pietrūkst drosmes pat pajautāt Viņam.

Tas parāda, cik nenobrieduši Kristus mācekļi mēs dažkārt esam. Epizode pie akas atgādina, ka būt Jēzus māceklim nenozīmē būt apguvušam visas gudrības Viņa skolā. Būt Jēzus māceklim var nozīmē arī to, ka mēs vēl arvien ejam pirmajā klasē.

Būt Jēzus māceklim nozīmē nemitīgi pilnveidoties. No vienas puses - mēs jau esam pestīti ar to, ka ticam Kristum. Taču garīgais briedums neatnāk vienā mirklī tikai tāpēc, ka esam noskaitījuši Ticības apliecību vai uz dažiem jautājumiem atbildējuši ar "jā". Garīgais briedums nozīmē personības pakāpenisku transformāciju, bet tā notiek ļoti lēnām. Iemesls ir vienkāršs: Dievs ir saudzīgs pret mums. Nevis lauž, iznīcina un rada no jauna, bet liek mums augt un izaugt laukā, pārspēt savu līdzšinējo domāšanu un uztveri. Tāpēc Kristus mācība un Gars tikai pakāpeniski izgaismo mūsu aizspriedumu un bieži vien tumsas pilnās sirdis.

Jēzus ir tālu priekšā Savai Baznīcai daudzos ētiskos un praktiskos jautājumos. Baznīca cauri gadsimtiem ir centusies apgūt to pilnību, kas Kristū ir dāvināta, bet reizēm tas nav izdevies. Jo vieglāk ir pārveidot Kristu pēc sava tēla un līdzības, nekā pārveidot sevi pēc Kristus parauga. Vieglāk ir kristietībā ienest pagānisko, primitīvo izpratni par Dieva un cilvēku attiecībām, padarīt Kristu par jaunu Mozu un centrā nolikt ētiku, baušļus un morāli, nekā satvert evaņģēliju, kas nozīmē pilnīgi jaunu domāšanu par Dievu un cilvēka dzīvi. Evaņģēlijs satriec mūsu pieņēmumus un robežas, tas atceļ veco derību (nevis Bībeles grāmatas, bet veco attiecību ar Dievu veidošanas modeli) un iedibina jaunu - balstītu uzticībā un mīlestībā.

 

Indulis Paičs, mācītājs

"Svētais ir nevis cilvēks bez ēnas, bet cilvēks, kas mācējis pieņemt un iekļaut savu ēnu."Mana Ēna

Ričards Rors

 

Šovasar jūlija sākumā skaistā vietā pie Ungura ezera notika Lutera draudzes nometne, kuras tēma bija "ĒNA". Tēma tika apskatīta gan no prihoterapijas, gan garīgā skatu punkta, un šīs interesantās, katram patiesības ceļu meklējošam cilvēkam noderīgās lekcijas tagad ir pieejamas arī video un audio ierakstos,
par ko liels paldies nometnes rīkotājiem, jo nometnē esot kopā ar mazu bērnu, bija nereāli visu noklausīties un visur piedalīties!

 

Ievadam analītiskās psihoterapeites Gunas Bergas raksts par to, kas ir ĒNA: http://luteradraudze.lv/aktualitates/kapec-labi-cilveki-dara-sliktas-lietas/


 

Vasaras nometnes “Ēna” lekciju ieraksti, kuros mācītāji Linards Rozentāls un Juris Rubenis, psihoterapeite Guna Berga skaidro, kāpēc ir svarīgi sevi iepazīt un kā uz ēnu raudzīties no bibliskā un psihoterapijas viedokļi. Tāpat pieejams arī paneļdiskusijas ieraksts par iepriekšminētajām tēmām un dievkalpojuma sprediķa ieraksts.

 

Audio: https://soundcloud.com/rigas-lutera-draudze/2016-07-01-lr

 

Audio: https://soundcloud.com/rigas-lutera-draudze/2016-07-02-jr

 

Audio: https://soundcloud.com/rigas-lutera-draudze/2016-07-02-gb

 

Audio: https://soundcloud.com/rigas-lutera-draudze/2016-07-03-d

 

Audio: https://soundcloud.com/rigas-lutera-draudze/2016-07-03-lr

Mana Ēna

Juris Rubenis

Trīsvienības svētki mūs mudina satikties ar neparastāko un nozīmīgāko kristietības atklāsmi.
Trīsvienība vēsta, ka Dievs manā dzīvē ir daudz vairāk, nekā parasti domāju.Trīsvienība - Dievs visur

Trīsvienība māca, ka Dievs atklājas transpersonisks (Svētais Gars), personisks (Dēls - Jēzus) un bezpersonisks (Tēvs - Radītājs). Trīsvienība ir visas Dieva pieredzes iekļaujošs Dieva redzējums.

  • Jēzus patiešām ir tā dziļākā esence, ko mēs saprotam ar jēdzienu personisks. Ar Dievu var draudzēties.
  • Taču tas nenoliedz, ka Dievs ir arī bezpresonisks. Tas nenozīmē, ka Viņš ir mazāk nekā persona, bet gan, ka Viņš ir vairāk par jebkuru personu. Viņš ir visur, tomēr neviena atsevišķa esības izpausme nespēj viņu attēlot.
  • Taču Dievs var atklāties arī transpersoniska jeb kāpināta personiskuma veidā - kā enerģija, apziņa, patiesība. Iespējams, ka Svētā Gara metaforas - vējš, uguns, ūdens un balodis, kas nolaižas,- dotas, lai saglabātu izpratni par Dievu kā vienmēr dzīvu,dinamisku plūsmu.

Mūsu personiskums mums ļauj komunicēt ar tādu pašu Dieva personiskumu. Mēs esam radīti ar mums piemītošu spēju un vēlmi attiecībām, komunikācijai, intīmai mīlestībai. 

Taču Dievu iespējams satikt arī citos veidos. Nobrieduši ticīgie kādā brīdī sāk virzīties uz transpersonisku Dieva izpratni -kā Klātbūtni, Apziņu, Esības pamatu un "Dievu visās lietās". Un tomēr daudziem no šiem cilvēkiem joprojām ir nepieciešams veidot attiecības ar Dievu ar intīmas dalīšanās palīdzību. Mīlestībai nepieciešami divi - devējs un saņēmējs. Jūs patiešām nevarat iemīlēties koncepcijā, enerģijā, spēkā vai pat apgaismībā ka idejā. Personas mīl personas, un bibliskā garīguma mirdzums atklājas spējā paturēt visu garīgo dzīvi intensīvi personisku šī vārda plašākajā nozīmē un vienlaikus arī doties tālāk par to.

Personas, kuras ir patiesi laimīgas un produktīvas, vienmēr atrodas dziļi personiskās, intīmās, gandrīz sarunas attiecībās ar Dievu. Tomēr šīs pašas personas būs pirmās, kas pieņems un atzīs, ka viņu personiskais Dievs vienlaikus ir arī transpersonisks un dažreiz bezpersonisks -kāds, "kurā mēs visi dzīvojam, kustamies un esam" (Apd 17:28)

Trīsvienības koncepts vēsta, ka ar Dievu var komunicēt dažādi. Trīsvienība attaisno atšķirīgus ceļus dievišķajā. Ir kļūdaini vienu Dieva aspektu izslēdzoši nostādīt pret citu. Kristietība atklājas kā neticami universāla un iekļaujoša! Taču tad, kad tu esi nonācis pie Dieva pa vienu ceļu, tas jālīdzsvaro ar abiem pārējiem. Apstāšanās pie "vienas personas" var radīt garīguma vienpusības un vienkāršošanas riskus. Piemēram, var tikt noraidīts vai nenovērtēts personiskums (risks: nesaistošs, anonīms garīgums), var tikt noniecināta zemes dzīves vērtība (risks: garīgā pasivitāte), var tikt pārspīlēts sevis novērtējums (risks: garīga augstprātība).

Tāpēc katrā dievkalpojumā mēs apliecinām ticību visai Trīsvienībai.

Dievs pār mums - mēs Tevi saucam Tēvs.

Dievs blakus mums- mēs Tevi saucam Jēzus.

Dievs mūsos- mēs Tevi saucam Svētais Gars.

 

Avots: "Svētdienas Rīts"

Autors: Lutera draudzes mācītājs Linards Rozentāls

Kad pienāca Vasarsvētku diena, visi bija sanākuši kopā. Pēkšņi no debesīm nāca šņākoņa, tāda kā stipra vēja brāzma, un piepildīja visu namu, kur viņi sēdēja. Un viņiem parādījās it kā uguns mēles, tās sadalījās un nolaidās uz ikvienu no tiem. Un visus piepildīja Svētais Gars, un viņi sāka runāt svešās mēlēs, kā Gars viņiem deva izrunāt. (Ap.d. 2:1 - 4)

Kristīgās Baznīcas dzimšanas dienā mēs nesēžam pie tortes un nekūļājam kājas, bet katru gadu atrodam kaut ko, kam ir radoši jāpieliek roka, aicinām darīt kaut ko, kas vēl nav pabeigts, kur vēl ir daudz nepilnību un trūkumu. Šogad tā ir nedziedināmi slimo bērnu paliatīvā aprūpe. Tas ir stāsts ne tikai par ķermeni, bet par dvēseli un garu, par dzīves pilnību cilvēkiem, kuri atrodas savas dzīves noslēgumā, un neviens nevar pateikt, cik ilgi. Mēs visi dzīvojam līdz pēdējam elpas vilcienam, bet gribam palīdzēt šiem bērniem un viņu ģimenēm dzīvot labāk, drošāk, priecīgāk, dzīvot ar cerību no dienas uz dienu.

Autors: Laurenss Frīmens

 

Lielais Gavēnis ir laiks, kad mēs precizējam un attīram garīgās sajūtas un identificējam ieradumus vai modeļus, kas piesārņo tās. To izdarīt palīdzēs vingrinājumi, ko mēs apņemamies veikt šajā laikā. Tas nav laiks sodam pret sevi vai represijām. Īpaši šodien cilvēka psihe ir pārāk trausla, lai to darītu. Bet, kad draugs saņem drosmi pateikt jums kaut ko jūs drīzāk negribētu dzirdēt, par kādu jūsu vainu vai netaisnību, vai jūs (beigu beigās) nejūtaties pateicīgs par viņa mīlestības izpausmi šādā veidā un rūpēm par jums? Tas nav nosodījums, bet "nožēla", kas darbojas, lai paātrinātu garīgo ceļojumu. Nožēlot nenozīmē justies vainīgam, kas ir laika un gara izšķērdēšana. Tas nozīmē būt godīgam, vērīgam un pietiekami drosmīgam, lai mainītu virzienu.

Pirms mainīt virzienu vislabākais ir ieturēt pauzi. Lielais Gavēnis, pirmām kārtām, ir domats, lai dotu sev vairāk laika, nekā mēs parasti domājam, mūsu garīgās dzīves sakārtošanai. Tas nozīmē ne tikai atteikties no kaut kā, bet darīt kaut ko vairāk vai mazāk. Dažreiz tas var būt labāk sabalansēts laiks, mazāk skatoties televīziju, vairāk lasot grāmatas, ejot agrāk gulēt, pieceļoties agrāk meditēt, klausoties ziņas tikai vienreiz dienā, lūdzot biežāk, ēdot mazāk un labāk, dzīvojot un sazinoties veselīgāk.

Protams, labi nodomi, visticamāk, būs noturīgi, ja tie ir reāli. Ir labāk, ja palēninātu dzīves tempu pamazām pirms mainīt virzienu, vai arī jūs varat vienkārši ciest neveiksmi. Gavēņa disciplīnas mērķis ir novērst faktisku vai netiešu sevis noraidījumu, un ļaut sev apzināties un apņemt sajūtai, ka mēs esam mīlēti. Šī apziņa (vienalga, kādā veidā tā pie mums nonāk) faktiski ir „Dieva pazīšana”. Impulsu maiņa ir klusums! Tādēļ,

Esi kluss un zini, ka es esmu Dievs. (Ps. 46)

Pelnu diena 10.februārī - Lielā Gavēņa sākums

Gadu tūkstošiem rudens mūsu platuma grādos ir bijis gadalaiks, kad tiek novākts izaudzētais, sagatavoti krājumi ziemai, uzkrāti labumi, lai varētu izdzīvot līdz nākamajam pavasarim un vasarai. Tomēr arvien vairāk mūsu laikmeta un platuma grādu cilvēkiem rodas vēlēšanās nevis pēc "vēl vairāk", bet pēc "mazāk". Jo - ja apskatāmies godīgi - tik daudz kas no mums piederošajiem labumiem krāmi vien ir. Mājas pilnas. Dzīvokļi pilni. Nemaz nerunājot par šķūņiem, ja tādi jums arī ir. Ar katru lietiņu mūs saista kādas attiecības, tikko sākam to grozīt rokās, tā izmest vairs nevaram. Bet mums taču - vismaz daļai - vēl daudzi desmiti gadu, ko dzīvot. Ar ko beigsim?

Sāk kļūt moderni būt minimālistam. Tādam, kas atbrīvojies no visa, kā dzīvē ir par daudz. Tādam, kam ir pāris kārtu drēbju, daži trauki, gulta, viena pildspalva, viena soma. No viņiem varētu mācīties, kā atbrīvoties no liekā mantu svara. Tik ļoti vairs nepieķerties lietām.

Varbūt mūsu attiecības ar materiālo pasauli veidot tāpat kā attiecības ar savu iekšējo pasauli meditācijā? Ļaujot lietām nākt un iet, nepieķeroties, atraisoties no visiem priekšstatiem, tēliem, koncepcijām, tas ir, no mantām, papīriem, kastēm un drēbēm? Jo tam, kas grib dzīvot vienkāršāk, ir nevis jāsakārto mantas, jāsaliek pa kastēm, bet gan no tām jāatsakās. Atteikšanās ir laba mūsu izaugsmes skola. Jo visa šī mantu pasaule ap mums ir nekas cits kā mūsu Ego, tā, ko domājam, kas esam, pagarinājums, piekabe, gigantisks maiss, kas stiepjas mums līdzi un no kura beigu beigās - par to varam būt pavisam, pavisam droši - mums būs reiz jāatsakās, mēs būsim spiesti no tā visa atraisīties.

Nākotne nav aiz muguras, bet priekšā. Tā sāk staroties un mirdzēt cauri plaisām mūsu Ego sienās, caur mūsu piekrāmēto šķūņu dēļu šķirbām. Nākotne un esība, kurā varēsim ieiet, ja uzdrošināsimies ļaut krāmiem mūsos mirt un celties augšā tam, kas ir īsts, mūžīgs, dzīvs. Jo dzīvot "mazāk" nozīmē dzīvot "vairāk".

 

Linards Rozentāls, Rīgas Lutera draudzes virsmācītājs

Mazāk ir vairāk

7.novembrī plkst.18:00 Lielajā ģildē (Amatu ielā 6) norisināsies unikāls koncerts, kas uz vienas skatuves pulcēs mūziķus no dažādām valstīm, kuri pārstāv dažādus mūzikas žanrus un virzienus – sākot no džeza, „fusion” un tautas mūzikas līdz klasikai un improvizācijai. Koncerts solās būt arī īsts pārsteigums eksperimentālās mūzikas cienītājiem. Tajā izskanēs meditatīvās, transa un deju mūzikas kompozīcijas, kas mīsies ar kosmiskām noskaņām. Koncerta mākslinieki spēlēs perkusijas, stīgu un pūšamos instrumentus. Kopējo skanējumu veidos vairāk kā 200 mūzikas instrumentu.   «Nosaukums «Enerģētiski veselīgas mūzikas dimants» nav izvēlēts nejauši, - stāsta koncerta rīkotājs, projekta „Agni” pārstāvis Romāns Hodirevs, - Rīgā ieradīsies tādi leģendāri mūziķi kā Pandits Adžits Singhs (Pandit Ajit Singh), kurš atzīts par vienu no desmit labākajiem sītaras meistariem pasaulē, no Francijas ceļu mēros basģitārists Andrejs Svetlovs, kurš piedalījies grupas «Akvarium» ierakstos un koncertos, kā arī citi talantīgi mūziķi».   Koncerts notiks divās daļās: no plkst.18:00 līdz plkst.19:00 uzstāsies Sergejs Akašs Ancupovs, Anatolijs Popovs & „Katmandu Fusion Band”, pēc pārtraukuma, no plkst.19:20 līdz plkst.22:00, uzstāsies grupa „Agni”, kam sekos „jam session” „Agni & Friends”.

 Koncertā piedalīsies:

Pandits Adžits Singhs (Pandit Ajit Singh), kura spēlētās sītaras skaņas, kritiķu vārdiem runājot, lido debesīs līdzīgi maigai vēja plūsmai. Arī šoreiz koncerta apmeklētājus gaida neparasts ceļojums indiešu mūzikas pasaulē.

Valērijs Beļinovs (ģitāra), ko mēdz dēvēt par „akadēmiķi ar džeza ģitāru”. Viņa radošajā biogrāfijā ir neskaitāmi džeza, blūza un eksperimentālie projekti, sadarbībā ar vadošajiem pasaules mūziķiem.

Andrejs Svetlovs (basģitārists), viņu kritiķi mēdz salīdzināt ar amerikāņu ģitāristu Džako Pastorius (Jaco Pastorius). Svetlovs ir arī grupas „Akvarium” bijušais dalībnieks.

Sergejs Akašs Ancupovs (sārods), kurš vairāk kā trīsdesmit gadu veltījis Indijas klasiskās mūzikas pētniecībai un apguvei. Viņš ir Ustada Amdžada Ali Hāna māceklis un Indijas klasiskās mūzikas skolas «Sarasvati» Rīgā dibinātājs.

 Anatolijs Popovs (sitāra), kurš no 1989.līdz 1991.gadam mācījās pie vadošā indiešu mūziķa Ravi Šankara. Izveidojis starptautisku muzikālu projektu “Kathmandu Fusion Band” (KFB), kurā apvienojušies etnodžezu un „fusion” spēlējoši mūziķi.

 

 

Biļetes uz koncertu jau pieejamas «Biļešu serviss» kasēs, degvielas uzpildes stacijās «Statoil» visā Latvijā, kā arī internetā. Tāpat biļetes iespējams rezervēt, zvanot pa tālr.: +371 27832108, +371 29287890.  

Koncerta organizatori: projekts „Agni” (http://www.agnimusic.com/). Informācija par pasākumu Facebook: https://www.facebook.com/events/1543044119319408/

Rīgā notiks koncerts «Enerģētiski veselīgas mūzikas dimants»Rīgā notiks koncerts «Enerģētiski veselīgas mūzikas dimants»