user_mobilelogo

Autors: Roberts Dž. Tamasi

Kāda ir jūsu parastā pašsajūta, pamostoties pirms kārtējās darba dienas, sevišķi, ja tā ir pirmdiena? Vai jūs esat entuziasma pārpilni, gaidot kādas iespējas un izaicinājumus diena nesīs? Vai arī jūs pārņem dusmas, jo vēlaties, kaut varētu atgriezties gultā, cieši apsegties un aizmirst par iešanu uz darbu pilnībā?

Ja jums no šiem diviem tuvāks ir negatīvais, tad tam varētu būt vairāki iemesli: termiņi, kuros jums ir jāiekļaujas, var likties nospiedoši; jums varētu būt nopietni konflikti ar priekšniekiem vai kolēģiem; jūs varbūt neesat piemēroti darbam, ko no jums prasa; vai arī darbs, ko jūs darāt, var būt kļuvis apnicīgs, un rutīna var šķist pārāk liela, liekot jums justies garlaikotam, darboties bez iedvesmas, tā vietā, lai būtu kāri uz darbiem un enerģiski.

Ja kāds jums pajautātu, kas ir galvenais faktors ceļā uz panākumiem, ko jūs atbildētu?

 

Uz šo jautājumu atbildi centās rast Kents Hamfrijs, uzņēmumu izpilddirektoru konsultants. Biznesa un profesionālajā pasaulē ikviens vēlas un cenšas gūt panākumus, taču daudziem tas vienkārši nav pa spēkam. Kas varētu būt tas, kas viņiem pietrūkst līdz tam, lai gūtu panākumus?

Autors: Roberts D. Fosters

 

Ir kāds stāsts no komponista Džuzepes Verdi dzīves par vakaru, kad viņš uzstājās ar savu klavierkoncertu Milānā, “La Scala” operas namā. Kad pēdējais gabals bija izskanējis, sajūsminātā publika pieprasīja vēl. Verdi, izsalcis pēc atzinības, izvēlējās izpildīt kādu skaņdarbu, kurš, viņš zināja, publikai noteikti patiks, lai gan, raugoties no mākslinieciskas perspektīvas, tā bija slikta mūzika.
Kad viņš bija beidzis, pūlis atkal visi jau bija kājās, sajūsmā kliedzot. Verdi izbaudīja ilgstošos aplausus, līdz viņš ieraudzīja savu skolotāju, kurš zināja, ko Verdi bija izdarījis, balkonā. Skolotājs nestāvēja kā pārējie un arī neaplaudēja. Viņa sejā bija vērojama sāpju pilna vilšanās. Verdi tikpat kā dzirdēja skolotāju sakām: “Verdi, Verdi, kā tu to varēji?”
Mēs to varētu nosaukt par “Verdi vīrusu” – vēlmi kontrolēt, vajadzību pēc atzīšanas. Vācu filozofs Frīdrihs Nīče to aprakstīja tā: “Vienmēr, kad es kāpju, man seko suns, ko sauc par Ego.” Ego patīk, kad tas dzird apbrīnu un glaimus. Tas alkst pēc varas un panākumiem. Un ego nekad nav apmierināts ar to, cik daudz no šīm lietām tas saņem.

Autors: Džims Matiss

Pirms kāda laiciņa es uzdūros tā sauktajam “Holstee” manifesta plakātam, provokatīvam izaicinājumam no kompānijas “Holstee”, kompānijas, kas reklamē uzņēmumus, sevišķi tos, kas darbojas vietās, kur ir galēja nabadzība, ar viņu veidotās un ražotās produkcijas palīdzību.
Iespējams jūs esat redzējuši šo viņu plakātu. Kopš man gadījās to ievērot pirmo reizi, kopā ar sievu esam to piemērojuši savām vajadzībām, jo būtībā tas pasaka visu, kam mēs vienmēr esam ticējuši.

Pirms 2 gadiem man bija iespēja piedalīties diskusiju ciklā „12 soļi pretim veiksmīgam biznesam”, ko ar Rīgas domes finansiālo atbalstu rīkoja sieviešu uzņēmēju atbalsta biedrība Tīne, lai iedrošinātu rīdzinieces sākt pašām savu biz12 nodarbību/diskusiju cikls topošajām uzņēmējām 50+nesu. Iespēju apmeklēt bezmaksas nodarbības izcīnīja 35 rīdzinieces – pārsvarā māmiņas, kas pašlaik vēl ir bērna kopšanas atvaļinājumā, un sievietes, kas darbu zaudējušas štatu samazināšanas rezultātā. Tās bija ne tikai ļoti noderīgas un interesantas lekcijas, bet arī jaunu kontaktu, sadarbības un draudzības rašanās, un kā atzina laikam visas dalībnieces -  lielisks iedvesmas un iedrošinājuma avots. Pēc tam ik gadu dalībnieces tikās, lai dalītos ar saviem biznesa un dzīves stāstiem.