Kas ir vēnu varikoze un kādas tai ir pazīmes? Vai zināji, ka vēnu varikozei ir arī septiņas stadijas? Noskaidro, kas tas ir un kādi ir varikozo vēnu parādīšanās iemesli!

Varikoze – tā ir vēnu saslimšana, kas attīstās pakāpeniski, galvenokārt tiek bojātas virspusējās jeb zemādas vēnas. Kāju vēnu varikozā paplašināšanās apgrūtina asins atteci, jo vēnas, cilvēkam ilgstoši stāvot kājās, ir aizsprostojušās ar asins recekli. Biežāk bojājumi skar kāju lejasdaļas vēnas. Paplašināšanās gadījumā vēnas spīd cauri ādai vai uzbriest zem ādas kā striķi – tie ir varikozie mezgli.

Lasīt tālāk >>

Autors: Wellness koučs Agita Brikmane

Viennozīmīgi - atrašanās saulē! Jo saules UVB staru ietekmē mūsu ādā no holesterīna (starp citu, tas arī ir ļoti nepieciešams un nav vērts to „nodzīt uz leju” ar ķīmiskām zālēm!) tiek ražots D vitamīns. Un šie vērtīgie stari tiek cauri ozona slānim un sasniedz atmosfēru tieši dienas vidū – orientējoši laikā no 10:00 līdz 14:00. Visā pārējā laikā mēs saņemam saules UVA starojumu, kas arī izraisa āda iedegumu un ir vainojams pie ādas vēža rašanās. Tāpēc ir ļoti kļūdaini vasarā doties sauļoties pirms 10:00 vai pēc 14:00. To vajag darīt tieši laikā no 10:00 – 14:00, NEuzziežot uz ķermeņa aizsargkrēmus ar SPF (saules aizsargfaktors), jo vērtīgie UVB stari netiek cauri šim aizsargslānim un D vitamīns netiek sintezēts, pat atrodoties saulē. Uz sejas ādas gan vajag uzklāt krēmu ar SPF 15 un acu zonu aizsargāt ar UV filtra saulesbrillēm, jo šeit āda ir visjūtīgākā pret saules UVA starojumu.

Ir cilvēki, kas uztraucas, ka tad, ja tie atradīsies saulē pārāk ilgi, pārdozēs D vitamīnu! Jo patiešām vienas sauļošanās reizē mēs varam uzņemt pat ap 20 000 SV D vitamīna un tas ir daudz! Taču pārdozēt nav iespējams, jo esot pakļauti saules iedarbībai, UVB staru ietekmē tiek ražots D vitamīns, bet UVA stariem ir tendence iznīcināt D vitamīnu, nepieļaujot pārmērīgu tā nonākšanu Tavā organismā. Tas ir dabas radīts mehānisms, lai novērstu pārdozēšanu. Tāpēc sauļoties šajā dienas laikā var pilnīgi droši un bez aizsargkrēma!

Runājot par saules iedarbību un vēža rašanos ādā, tas nav nemaz tik viennozīmīgi. Jo agrākos laikos pirms dažiem gadsimtiem mūsu senči pastāvīgi sevi pakļāva saules iedarbībai un viņi neslimoja ar vēzi tik ļoti kā cilvēki mūsdienās. Acīmredzot, bez saules UVA starojuma ir vēl citi – būtiskāki faktori, kas to ietekmē.

Cik tad ilgi sauļoties ir veselīgi?

Patiesībā, tas arī ir ļoti individuāls rādītājs. Sauļojies tik ilgi, kamēr nerodas apdegums! Un pieradini savu ādu saulei pakāpeniski – sāc ar 5 līdz 10 minūtēm vasaras sākumā un tad pakāpeniski palielini laiku. Ja Tu zini, ka Tava āda paliks sārta pēc 30 minūtēm, sauļojies ½ no šī laika, t.i. 15 minūtes. Lai uzņemtu D vitamīnu var pietikt arī ar ~ 30 minūtēm katru dienu. Un jo vairāk atklātas ādas rādīsi saulītei, jo vairāk šī vitamīna tiks saražots. Ādai iedegot, Tev būs nepieciešams ilgāks sauļošanās laiks, lai uzņemtu nepieciešamo D vitamīna daudzumu. Ja esi tumšādains no dzimšanas, rēķinies ar to, ka Tev vajadzēs kā minimums uz ½ vairāk laika, parasti gan vairāk, pavadīt saulē, lai tiktu saražots nepieciešamais D vitamīna daudzums ādā.

 Kas vēl būtu jāzina par UVB stariem?

Šie stari sastāda pavisam nelielu daļu no kopējā saules starojuma, kas sasniedz zemes virsmu. Lielākā daļa šo staru aiztur mūsu zemes atmosfēra. Mūsu ādai vērtīgie UVB stari var iekļūt atmosfērā tikai tad, kad saule atrodas 50° leņķī virs horizonta. Kad saule ir zemāk par 50° leņķi, ozona slānis atstaro UVB starus atpakaļ un tie nesasniedz mūsu ādu, savukārt, UVA stari sasniedz mūs visas dienas garumā un tieši pateicoties tiem, mūsu ādā veidojas iedegums (kā aizsardzības reakcija uz šo kaitīgo starojumu), taču D vitamīns sintezēts netiek. Laiks, kad šie vērtīgie UVB stari tiek cauri ozona slānim, nonākot mūsu atmosfērā un sasniedzot ādu, ir tieši dienas vidus – orientējoši 10:00 līdz 14:00. Vasaras laikā maksimālā saules iedarbība ir tieši 13:00. Tātad, ja Tu vēlaties iegūt visvairāk D vitamīna, ej ārā ap 13:00! Mākoņainās un lietainās dienās mēs šos starus nesaņemam vispār. Tieši tāpat – ziemas periodā. Un pat vasarā laiks un dienas, kad tos saņemam, ir ļoti ierobežots.

Lai noteiktu precīzi, vai mēs tos saņemsim vai nē, pirmais solis ir noteikt platumu un garumu vietai, kur atrodies. Šajā jautājumā var palīdzēt Google Earth. Nākamais solis ir noteikt laiku un dienas gadā, ka saule tajā vietā, kur atrodies, patiešām ir 50 grādus virs horizonta. Patiesībā Latvijā tas ir ļoti ierobežots dienu skaits. Ar to arī ir izskaidrojams, kāpēc mēs nevaram uzņemt vasaras laikā pietiekoši daudz D vitamīna, pat ja bieži uzturamies ārpus telpām.

Izmanto aplikāciju DMinder!

Vēl ir kāda laba lieta, ko Tu vari izmantot savā viedtālrunī. Tā ir aplikācija DMinder, kuras izstrādē kā konsultants ir piedalījies D vitamīna pētnieks Dr. Hollick. Šī aplikācija ir pieejama: www.dminder.info Pamatojoties uz esošajiem laika apstākļiem un citiem individuāliem parametriem, piemēram, Tavu ādas toni un vecumu, programma aprēķina, cik daudz UV starojuma šīs dienas laikā esi saņēmis un cik daudz vienību vitamīna D ir ticis teorētiski sintezēts Tavā ādā. Patiesībā ļoti interesanta un noderīga lieta! 

Ko darīt ziemā vai lietainās dienās, kad saule nav pieejama?

Nākamais labākais veids, kā palielināt D vitamīna līmeni ādā, ir apmeklēt labu solāriju. Kāpēc ne D vitamīna uzņemšana uztura vai uztura bagātinātāja veidā? Jo zinātnieki ir konstatējuši, ka pakļaujot ādu UV starojumam, mūsu āda arī sintezē lielu daudzumu vitamīna D3 sulfātu (tas nenotiek uzņemot D vitamīnu ar pārtiku vai uztura bagātinātāja veidā), kas ir ļoti svarīgas vielas sirds un asinsvadu veselībai. Šī ir D vitamīna ūdenī šķīstošā forma un brīvi pārvietojas asins straumē bez citu vielu palīdzības. Savukārt, tā D3 vitamīna pārnešanai, ko varam uzņemt uztura bagātinātāja veidā, ir nepieciešams ZBL, tā saucamais „sliktais holesterīns”. Tāpēc Dr. Stephanie Seneff uzskata, ka lielākais ieguvums ir tieši no tā D3 vitamīna, ko uzņemam no saules vai pakļaujot ādu UV starojumam labā solārijā.

Kādu solāriju izvēlēties?

Tādu, kurā neizmanto pilna spektra spuldzes, bet tai jābūt spuldzei, kas ražo ultravioleto starojumu. Ir pat speciāli solāriji, kuros ir tikai vērtīgais UVB starojums (bez iedegumu radošā UVA), taču man nav informācijas, vai Latvijā tādi ir kur pieejami. Kvalitatīvos solārijos UVA starojums ir pat mazāk kaitīgs kā šāda paša veida starojums no saules. Savukārt sliktas kvalitātes solārijos – tieši pretēji, tie var būt kaitīgāki par saules starojumu! Vēl viens faktors, kas palīdzēs izdarīt pareizāku izvēli ir solāriji ar elektronisko nevis ar magnētisko balastu. Tas palīdzēs izvairīties no kaitīgā elektromagnētiskā starojuma, kas arī ir saucams pie atbildības par straujo vēža pandēmijas izplatīšanos mūsdienās. Ja Tu dzirdi skaļus, izteiktus trokšņus, atrodoties solārijā, tad esi drošs, ka tajā tiek izmantota magnētiskā balasta sistēma.

Pirms ej uz solāriju, pārliecinies, ka tajā tiek izmantots arī UVB starojums. Jo ir tādi solāriju, kuros ir tikai iedegumu radošais UVA starojums. Solāriji atšķiras arī ar procentuālo starojuma atšķirību, ir solāriji, kuros UVB starojums sastāda tikai 3%, bet ir tādi, kuros ir pat 10% šī starojuma. Protams, ka jāizvēlas to, kur ir lielāks UVB starojums vai ideālā gadījumā tādu, kurā ir tikai UVB starojums.

Bet ja nav iespējas ne sauļoties, ne arī apmeklēt labas kvalitātes solāriju?

Uzņemt D vitamīnu, iekļaujot pārtikas produktus ēdienkartē, kas to satur. Tā varētu šķist laba alternatīva, bet diemžēl, praktiski skatoties, tā nav pietiekoša alternatīva. Paskaidrošu kāpēc. Augi arī satur D vitamīnu, bet D2 vitamīna formā, kas ir neefektīvs, vel vairāk – kas var pat bloķēt D3 vitamīna darbību organismā. Mums nepieciešamo D3 formu satur tikai dzīvnieku valsts produkti, piemēram, zivis - lasis, skumbrija, tuncis, sardīnes, zivju eļļa, olu dzeltenumi un svaigpiens. Taču, cik bieži mēs ēdam zivis un kāda ir to kvalitāte? Aizmirsti par to, ka intensīvās lauksaimniecības ražotajos produktos būs vitamīns D3! Tāpat arī veikalā nopērkamajā pienā un piena produktos. Tā tur nebūs. Un pat ja ziemas laikā mēs iegādājamies kvalitatīvus eko produktus - arī tā tur nebūs, jo dzīvnieki arī ziemas laikā nesaņem D3 vitamīnu no saules un netiek speciāli piebaroti ar D3 uztura bagātinātājiem.

Atliek pēdējā labākā alternatīva – uzņemt D3 vitamīnu (nevis D2!) uztura bagātinātāja formā, kas varbūt nav pats labākais un efektīvākais veids, bet tas tomēr ir daudz, daudz reižu labāk, ka nedarīt neko. Ņemot vērā to, ka šādā veidā mēs sevi varam pasargāt no veselas buķetes ar saslimšanām, finansiāli ieguldot ļoti maz. Parasti D3 vitamīns jebkurā Latvijas aptiekā ir nopērkams par nieka 6 - 7 Eur.

Vai ir vērts riskēt, ja tas maksā tik maz? 

Sirds un asinsvadu slimības ir galvenais mirstības iemesls pasaulē, un arī Latvijā. Bet par sirds veselību var un vajag rūpēties, lai novērstu risku saslimt. Visi zina, ka sirds veselību apdraud mazkustīgs dzīvesveids, smēķēšana, aptaukošanās, alkohols, augsts cukura un holesterīna līmenis... Viens no veidiem, kā rūpēties par sirdi, ir veselīgi ēst un lietot uzturā produktus, kas palīdz uzturēt sirdi veselu.

Mēs esam pieraduši dzirdēt par to, cik alkohols ir kaitīgs mūsu veselībai, bet visas pasaules zinātnieki apstrīd šo teoriju attiecībā uz sirds veselību. Dienā izdzerot 1-2 glāzes laba sausā sarkanvīna, samazinās sirds-asinsvadu slimību rašanās risks! Tāpat arī zinātnieki uzskata, ka pilnībā alkoholu nelietojošie cilvēki biežāk ir pakļauti sirds išēmiskās slimības un Alcheimera slimības riskam. Tomēr jāatceras, ka viss, kas ir pār mēru, kaitē veselībai. Turklāt alkohola atkarībai pakļauti cilvēki nedrīkst riskēt un atļauties pat šo nelielo devu- 1-2 glāzes vīna dienā.

Produkti, ko īpaši ieteicams lietot uzturā sirds veselībai:

• spināti,

• avokādo,

• ķirbis,

• sojas produkti,

• granātābols,

• ķiploks.

Spināti aizsargās sirdi no slimībām, ja apēdīsiet kaut vai 100 gramus nedēļā. Pareizu sirds muskuļa darbību nodrošina kālijs, ko bagātīgi satur avokādo. Ķirbis savukārt normalizē ūdens-sāls līmeni organismā, kā arī samazina arteriālo asinsspiedienu. Sojas produktos atrodas ļoti daudz olbaltumvielu, bet pilnībā nav kaitīgo tauku. Granātābols satur polifenolus- vielas, kas samazina holesterīna līmeni un normalizē asinsriti. Ik dienu vajadzētu izdzert vienu glāzi granātābolu sulas. Bet ķiploka sastāvā atrodas ūdeņraža sulfīds un azota oksīds. Šīs vielas var samazināt asinsspiedienu.

ASV zinātnieki atklājuši ābolu un bumbieru veselīgo ietekmi uz sirdi. ASV veiktajā pētījumā piedalījās 34 000 sieviešu pēcmenopauzes vecumā. Ar flavonoīdiem bagātie āboli, sarkanvīns un bumbieri izrādījušies paši piemērotākie produkti sirds išēmiskās slimības un citu sirds-asinsvadu slimību profilaksei.

Arī vācu zinātnieki ābolus ierindo pirmajā vietā sirdij druadzīgāko produktu topā:

1. Āboli.
Vācijā vecmāmiņas saviem mazbērniem bieži atkārto: "viens ābols katru dienu un ārsti paliks bez darba!" Arī zinātnieku pētījumi apstiprina šo apgalvojumu. Tiem, kas apēd katru dienu vienu ābolu, piemēram, ir daudz mazākas iespējas saslimt ar Alcheimera slimību. Vielas, ko satur āboli, ir spējīgas apturēt vēža šūnu attīstību, tām piemīt pretiekaisuma darbība, kā arī tās veicina labāku kuņģa darbību. Pie kam ābolos ir vesela virkne vitamīnu un mikroelementu, kas paaugstina imunitāti un uzlabo sirds asinsvadu sistēmas darbību.

2. Zivis.
Ja jūs rūpējaties par savu sirdi, gaļas vietā ēdiet vairāk zivju. Trīs zivju pusdienas nedēļā vai 30 g zivs dienā mazina infarkta iespējamību par veseliem 50%. Japāņi un eskimosi, kas regulāri lieto zivis uzturā, daudz retāk slimo ar sirds asinsvadu slimībām. Zivis ir labas arī smadzenēm un nervu šūnām, jo veicina to reģenerāciju. Un tieši tāpat kā āboli, zivis mazina iespēju saslimt ar Alcheimera slimību.

3. Ķiploki.
Tautas ticējums apgalvo, ka ķiploki atbaida vampīrus. Savukārt, zinātnieki pievieno vampīriem arī baktērijas un vīrusus, kas tieši tāpat nepanes specifisko ķiploku aromātu. Ķiploki ir bagāti ar fitoncīdiem un ēteriskajām eļļām. Ķiploks ir neaizstājams ārstniecības līdzeklis saaukstēšanās gadījumā. Bez tam, tā lietošana samazina kuņģa un zarnu trakta vēža rašanās iespējamību, uzlabo gremošanas trakta darbību, kā arī mazina risku saslimt ar asinsvadu slimībām.

4.Zemenes.
Tās ir ne tikai garšīgas, bet arī ļoti veselīgas. Zemenēs ir vairāk C vitamīna, nekā skābos citronos, bet garšas īpašības ir nesalīdzināmas! Taču zemeņu vērtība ar to nebeidzas- augstais dzelzs saturs, kas atrodas zemenēs, paaugstina organisma imunitāti. Dažas krāsvielas un ēteriskās eļļas, ar kurām bagātas šīs ogas, spējīgas apturēt tādu enzīmu veidošanos, kas provocē vēža attīstību. Un vēl jāpiebilst, ka zemenēs ir daudz cinka, kas ļoti labvēlīgi ietekmē sieviešu seksualitāti.

5. Burkāni.
Arī burkāni aizkavē vēža šūnu veidošanos. Bez tam, beta- karotīns, ko satur šie dārzeņi, labvēlīgi ietekmē ādu un redzi. Starp citu, beta- karotīns labāk šķīst taukos, tāpēc gatavojot salātus no burkāniem, noteikti pievienojiet tiem nedaudz eļļas vai krējuma.

6. Čili pipari.
Asie čili pipari uzlabo vielmaiņu, tādējādi veicinot svara samazināšanos. Kapsaicīns, kas piparam piedod aso garšu, veicina kuņģa sulas izstrādāšanos un neļauj kuņģī un zarnu traktā vairoties kaitīgajām baktērijām. Arī saldajiem pipariem jeb paprikai jābūt jūsu ēdienkartē. Bez tā, ka tas satur daudz C vitamīna, sarkanās paprikas krāsviela pat mazās devās aptur vēža šūnu attīstību un pasargā no sirds asinsvadu saslimšanām.

7. Soja.
Soja satur lielu daudzumu lecitīna un B grupas vitamīnus, kas veicina smadzeņu darbību un nostiprina nervu sistēmu. Sevišķi vērtīgi ir sojas dzinumi.

8. Banāni.
Ļoti garšīgi augļi. Sev radniecīgo vidū banāni ir vissātīgākie un ogļhidrātiem bagātākie, bez tam tie satur vielas, kas neļauj cukuram pārāk ātri nonākt asinīs. Magnija daudzums, ko satur viens banāns, sastāda vienu sestdaļu no diennakts nepieciešamās devas. Magnijs nepieciešams muskuļu audiem, tas stiprina kaulus un nervu šūnas. Īpaši svarīgs magnijs ir tiem, kas strādā fizisku darbu vai nodarbojas ar sportu. Bez magnija, banāni bagāti ar kāliju un B6 vitamīnu, kas arī piedalās nervu sistēmas stiprināšanā.

9. Zaļā tēja.
Zaļās tējas brīnumainās spējas saistītas ar katehīnu, ko tā satur. Šī bioaktīvā viela aizkavē aterosklerozes attīstību un pasargā no saslimšanas ar prostatas vēzi. Tāpat zaļā tēja labi palīdz vājēšanai, tikai vēlamā rezultāta iegūšanai nepieciešams izdzert ne mazāk par četrām tasītēm dienā. Savukārt, melnajā tējā katehīna nav.

10. Piena produkti.
Ne velti piens tiek pieskaitīts pie uztura pamatproduktiem. Tas satur vērtīgas olbaltumvielas, viegli pārstrādājamus taukus un lietderīgo cukuru- laktozi. Piens bagāts arī ar kalciju, kas nepieciešams nervu sistēmas funkcionēšanai un pareizai muskuļu darbībai. Ārsti apgalvo, ka pat viena glāze piena dienā strauji samazina risku saslimt ar kuņģa vēzi. Visi piena produkti ir vērtīgi, taču jo īpaši vērtīgs ir jogurts, tā kā tiek uzskatīts par neaizvietojamu cilvēkiem, kas nepanes laktozi.

Papildus veselīgai ēdienkartei un sirdij draudzīgo produktu izvēlei ikdienā mēs varam rūpēties par sirdi arī ar uztura bagātinātājiem. Viens no tādiem- īpaši sirds veselībai paredzētiem ir

MEGA. 

• Novērš sirds un asinsvadu slimību attīstību, uzlabo asins sastāvu, pazemina holesterīna līmeni.
• Regulē sirds ritmu, normalizē asinsspiedienu, samazina insulta un infarkta risku.

 Vairāk par šo uztura bagātinātāju >>

Visefektīvākais veids labas figūras uzturēšanā un lieko tauku sadedzināšanā - kardioslodze. Šīs programmas priekšrocība ir tā, ka to var veikt mājās bez trenažieru palīdzības.  Nav pat nepieciešama liela platība, pietiks ar dažiem kvadrātmetriem. Tā sastāv no 9 vingrojumiem, kurš katrs tiek pildīts 1 minūtes laikā.

Šo programmu var izmantot, kad nav laika doties uz trenažieru zāli, kā arī vienkārši kā ikdienas treniņu.Teicama laika ekonomija un rezultāts jau pēc 2 nedēļu regulāriem treniņiem katru dienu!

Lasīt tālāk >>

1. Atveriet aizkarus! Rīta gaismas deva- zinātnieki to sauc par gaismas signālu- aktivizē īpašas šūnas mūsu acīs, kas sūta modināšanas signālus mūsu smadzeņu iekšējam pulkstenim.

2. Dodiet gaismu smadzenēm arī pusdienas pārtraukumā! Sēžot pusdienlaikā 30 minūtes pie saulaina loga, jūs jutīsieties mundrāk. Kādā pētījumā sievietes pēc šāda laika sasniedza augstāku modrības pakāpi.

Lasīt tālāk >>

No miega kvalitātes tik ļoti ir atkarīga mūsu pašsajūta, veselība un darbaspējas, bet ne vienmēr spējam saviem spēkiem cīnīties pret bezmiegu, kas neļauj  izgulēties un justies labi. Ja cilvēkiem ir apgrūtināts miegs vairāk kā mēnesi, tiek uzskatīts, ka viņiem ir hronisks bezmiegs. Dažādiem iedzīvotāju slāņiem un valstīm bezmiega procentuālais līmenis ir no 20-40% no visa iedzīvotāju skaita.

Daži vienkārši padomi, kas var palīdzēt pārvarēt bezmiega problēmu bez medikamentiem:

1. Regulāras fiziskās aktivitātes. Pusstundu ilga pastaiga katru dienu palīdzēs samazināt stresa līmeni un ļaus vieglāk iemigt. Tomēr to nevajag darīt pašā vakarā, īsi pirms došanās pie miera.

Lasīt tālāk >>