user_mobilelogo

Autors: Wellness koučs Agita Brikmane

Uzturvērtības ziņā ogas noteikti ir vērtīgākas par augļiem un satur arī mazāk cukura (ar atsevišķiem izņēmumiem). Tad nu palūkosim ar ko īpaša ir katra oga.Kāpēc ogas ir tik vērtīgas?

1.MELLENES

Tās patiešām ir antioksidantu karalienes! Melleņu tumši zilā krāsa norāda uz to, ka šo ogu sastāvā ir ļoti daudz antocianidīnu. Šīs vielas parūpējas par to, lai mūsu organisma šūnas tiek aizsargātas no brīvo radikāļu ietekmes, izraisot to bojājumus. Tām ir arī iekaisumu mazinošas īpašības. To visu nodrošina vesels vērtīgo vielu klāsts, ko satur melleņu ogas: antocianidīni, hidroksicinamīnskābes, hidroksibenzoskābes, flavonoli u.c.

Mellenes apgādās organismu arī ar vērā ņemamu C vitamīna, K vitamīna, un mangāna daudzumu. Lai arī mellenes ir saldas, to glikēmiskais indekss ir zems un tās satur salīdzinoši daudz šķiedrvielu. Šīs ogas palīdz mūsu ķermenim iegūt ātru enerģiju, noregulējot optimālu insulīna un glikozes līmeni asinīs. Tāpēc tās ir ļoti ieteicamas ikdienas uzturā cilvēkiem, kam ir cukura diabēts. Kā arī mellenes noderēs, lai samazinātu sirds asinsvadu slimības, kataraktu, glaukomu, varikozas vēnas, hemoroīdus un iespējams pat vēzi.

 

2. JĀŅOGAS

Svaigā veidā tās ir ļoti labs C vitamīna, antocianīnu un kālija avots, kas jāņogas padara par lielisku produktu imūnsistēmas stiprināšanai (jāņogu sula palīdz pie paaugstinātas temperatūras un saaukstēšanās gadījumos), hronisku slimību atvairīšanai un elektrolītu balansa nodrošināšanai. Jāņogas uzlabo arī asins sastāvu un uzlabo kuņģa zarnu trakta darbību.

3. ĒRKŠĶOGAS

Ērkšķogas satur C vitamīnu, A vitamīnu, varu, kalciju, fosforu un citas minerālvielas un vitamīnus nelielos daudzumos. Taču īpaši vērtīgas tās ir ar savu pektīna daudzumu, kā rezultātā tām piedēvē organismu attīrošas īpašības. Arī šīs ogas iesaka tievētgribētājiem, jo tās palīdzēs normalizēt vielmaiņu un uzlabot zarnu trakta darbību. Šīs ogas satur diezgan daudz flavonus un antocianīnus, kas profilaktiski noder cīņā ar novecošanos, iekaisumu un dažādām hroniskām slimībām.

4. UPENES

Nenovērtējama uzturvielu krātuve! Upeņu sastāvā ir dažādi flavonoīdi, C vitamīns, mangāns, varš, hroms un citas vielas, kas kopīgi mijiedarbojoties labvēlīgi ietekmē gan nervu šūnu veselību, gan uzlabo asinsriti, gan parūpējas par stipru imunitāti kopumā. Tās ir nenovērtējams C vitamīna avots, jo satur 302% no ieteicamā dienas vitamīna C devas! Lielais C vitamīna daudzums padara šo ogu par pirmo pie slimību profilakses un dažādu saaukstēšanās slimību ārstēšanas. Upenēm, līdzīgi kā dzērvenēm, piemīt pretiekaisuma un urīndzenoša iedarbība. Tas nozīmē, ka upenes tāpat kā dzērvenes lieliski noderēs pie dažādām urīnceļu saslimšanām.

5. AVENES

Tās satur diezgan daudz vitamīnu C, mangānu, magniju, kā arī uzturā vitāli nepieciešamo dzelzi un folskābi. Antioksidantu ziņā avenes neatpaliek no citām ogām un satur visus svarīgos antocianīnus, ellagskābi, kvercetīnu, gallskābi, cianidīnus, pelargonidīnus, katehīnus, kempferolu un salicilskābi. Tās ir arī lielisks škiedrvielu avots, jo 100 g aveņu satur 6 g šķiedrvielu un tas patiešām ir daudz! Ne tikai šķiedrvielas, bet arī avenēs esošie ketoni palīdzēs svaru samazināt gribētājiem.

6. ĶIRŠI

Tumši sarkanās, mazliet skābenās ogas satur lielu daudzumu kvercitīna un ellagskābes, kas pieder pie antioksidantiem, un spēj uzlabotu šūnu, audu veselību un ādas jaunību. Ķiršu sastāvā esošie antocioanīni un bioflavonoīdi var palīdzēt samazināt locītavu un muskuļu sāpes, savukārt melatonīns uzlabos miegu un jauneklīgāku izskatu.

7. KAZENES

Šīs ogas ir spēcīgs antioksidantu avots. Tās satur daudz C, E vitamīnu un ellagskābi, kas spēj cīnīties ar vēzi un citām slimībām. Kazenes satur daudz pektīna, kas var palīdzēt stabilizēt holesterīna līmeni asinīs. Tāpat tās var palīdzēt pie cukura vielmaiņas traucējumiem un normalizēt glikozes līmeni asinīs.

8. ZEMENES

Šīs gardās ogas ir viens no labākajiem C vitamīna avotiem, kā arī labs kālija, magnija, joda un citu minerālvielu avots. Tās satur arī ellagskābes, kas palīdz ādai saglabāt mitrumu, bet C vitamīns ir nozīmīgs ādas olbaltumvielas kolagēna ražošanā. Savukārt, kolagēns nodrošina to, ka mūsu āda saglabās jaunību, neveidojot krunkas un krunciņas. Tā kā zemeņu sastāvā ir arī dzelzs un folskābe, īpaši ieteicamas zemenes ir jaunām sievietēm un topošajām māmiņām. Zemenēs ir arī augsts fenolu saturs, kas palīdz novērst dažādas slimības un spēcināt mūsu imūnsistēmu. Pētījumi rāda, ka zemenes var arī pasargāt smadzeņu darbību no oksidatīviem bojājumiem un uzlabot acu veselību. Un, ja Tev rūp savu zobu izskats, noteikti ēd zemenes, jo tās satur arī salicilskābi, kas ir dabīgs zobu balinātājs.

9. KORINTES

Šīs ogas garšas ziņā, protams, atšķiras no mellenēm, taču krāsas, formas un sastāva ziņā ir tām pielīdzināmas. Korintes ir lielisks dzelzs avots. Tajās ir gandrīz divas reizes vairāk dzelzs kā mellenēs. Katra porcija (~ 150 g) nodrošina apmēram 23% no dzelzs dienas normas. Tās satur samērā lielu daudzumu kālija (arī divreiz vairāk nekā mellenēm) un lielu daudzumu magnija un fosfora. Tajās ir apmēram tikpat daudz C vitamīna, tiamīna, riboflavīna, pantotēnskābes, B6 vitamīna, folātu, A vitamīna un E vitamīna kā mellenēm, kā arī neliels daudzums biotīna. Kā jau liecina to krāsa, šīs ogas satur daudz antioksidantu - fenola savienojumu, no kuriem visvairāk pārstāvēti ir tieši antocianidīni. Tajās ir zemāks ūdens saturs nekā mellenēs, tāpēc ir nedaudz vairāk kaloriju, olbaltumvielu, ogļhidrātu un tauku kā mellenēs.

 

Pievienojies Facebook grupai “Veselīga dzīvesveida skola”: https://www.facebook.com/groups/dzivesveidaskola

Pievienojies Draugiem.lv grupai “Viss Tavai enerģijai”: http://www.draugiem.lv/energijai