user_mobilelogo

Intervija ar Solvitu Kabakovu, Foruma “LĪDERE” izveidotāju un galveno organizētāju.

 Līdere ir katrā no mums!

Tiekamies ar Solvitu mājīgajā kafejnīcā Kinfield, un, ja būtu ļauts Līderes sievietes salīdzināt ar ziediem, Solvitai piestāvētu rozes tēls, skaista, mazliet noslēpumaina, it kā trausla, bet iekšēju spēku izstarojoša.

 

Ingrīda: Iesākumā lūgšu Tev pastāstīt mazliet par sevi, kas Tu biji pirms foruma “dzimšanas”, vai pasākumu vadīšana ir Tava profesija, vai aicinājums?

 

Solvita: Man ir ļoti liela pieredze pasākumu organizēšanā – jau vairāk nekā 10 gadus esmu šajā nozarē, organizējot visdažādākos pasākumus. Kopumā es esmu noorganizējusi ap 300 dažādu forumu, konferenču, pasākumu par visdažādākajām tēmām: gan investīcijas, mežsaimniecība, enerģētika, tehnoloģijas, medicīna… tad es no šī uzņēmuma aizgāju, bet turpināju izmantot savu pieredzi, palīdzot organizēt pasākumus, pārsvarā es konsultēju lielus uzņēmumus, kam bija nepieciešams organizēt lielus pasākumus, konferences – es palīdzēju gan organizācijas, gan mārketinga, īpaši digitālā mārketinga jomā. Un tad pienāca tas brīnišķīgais brīdis manā dzīvē, kad es sapratu, ka man būs bēbītis un ka man ir visas iespējas izvēlēties – nedarīt vispār neko, jo sievietēm ir tā priekšrocība, ka viņa var šo savu laiku pilnībā veltīt sev un bērniņam, vai arī tomēr kaut ko darīt. Un tā, pazīstot sevi, jo es nespēju vienkārši nosēdēt malā, mierā un klusumā, man bezvējš ir graujošs... tad es sapratu, ka izmantošu šo laiku, lai īstenotu kādu no saviem seniem sapņiem un mēģināšu darīt kaut ko vienu, bet tā, pa īstam no sirds! Jo, ja tu dari daudz visa kā, ja vienlaicīgi ir 4, 5 vai 8 projekti, tad, lai arī tu dari pēc labākās sirdsapziņas, tomēr tu redzi, ka katru no tiem varētu izdarīt daudz labāk, ja vien būtu tam pietiekoši daudz laika, enerģijas un resursu. Tajā brīdi manī radās doma izveidot tādu lielu, skaistu pasākumu sievietēm. Kāpēc sievietēm, un kāpēc tieši tādu? Reiz es organizēju konferenci „Sieviete biznesā”, kādus 6-7 gadus pēc kārtas un sapratu, ka no visām tēmām, ar ko es biju strādājusi, šī man bija sirdij vistuvākā. To es darīju ar vēl lielāku aizrautību un sajūsmu, ar sajūtu, ka to daru priekš sevis. Paralēli tam esmu arī biedrības „Līdere” biedre, kur sievietes savā starpā dalās ar dažādām idejām, pārdzīvojumiem un piedzīvojumiem mentorē jaunākās uzņēmējas un cenšas savu biznesa domāšanu, savu pieredzi nodot citām sievietēm.

Saliekot to visu kopā, tas bija gan mans sapnis izveidot pašai kaut ko lielu, grandiozu 1x gadā, un arī vēlme kā Līdere biedrei dalīties un dot tieši sievietēm, jo, lai arī šis skaitās sieviešu laikmets, ir skaidrs, ka tieši sievietēm vairāk ir vajadzīgs tāds iedrošinājums, pamudinājums, iespēja pabūt kopā un dalīties pieredzē, un tas atbalsta plecs blakus mums ir vairāk vajadzīgs, nekā vīriešiem. Saliekot šīs domas kopā ar manu intuīciju un dvēseles stāvokli, es nolēmu ko tādu radīt. Ja sanāks – lieliski, ja nesanāks – arī nekas traks, galu galā... Toreiz mans vīrs un mana mamma saķēra galvu un teica, Tu taču esi traka, ko tu iedomājies, Tev taču jūnijā jādzemdē, bet maijā Tev tik liels pasākums!


Līdere

Ingrīda: Vai tas nozīmē, ka Tev nebija atbalsta tajā visā no ģimenes puses?

 

Solvita: Nē, tieši otrādi, lai arī ģimene bija tik norūpējušies un satraukušies par manām trakajām idejām, man bija milzīgs atbalsts. Bet, ņemot vērā to, ka tas ir mans trešais bērns un es tiešām zinu, ko tas nozīmē, es zināju, uz ko eju un atbalsts patiešām bija liels- no ģimenes, lielajiem bērniem, draudzenēm. Visiem, kam stāstīju par savu ideju un plāniem, laikam pielipa mana degsme un mirdzums acīs, visi mani atbalstīja un iedrošināja, un jāatzīst, ka tik viegli kā šis projekts, neviens projekts vēl nav gājis uz priekšu manā dzīvē. Mēs, aktīvās sievietes, kas vienmēr dara vienu, otru, trešo lietu, zinām, kāda ir tā sajūta, kad kāda izsapņota ideja neiet uz priekšu, it kā pret kalnu, un liekas, tu esi vienīgais, kas tam ir noticējis, un tu viena vel to akmeni kalnā, un jā, reizēm arī uzvel, bet tas ir prasījis tik daudz spēka, enerģijas, apņemšanās, ka reizēm jāpadomā, vai tas bija tā vērts. Bet ir reizes kā šī, kad Tu padomā, palaid kosmosā to domu un viss notiek! Viss kā sniega bumba veļas, un Tu tikai spēj iezīmēt to pareizo ceļu. Tas bija ārkārtīgi jauks piedzīvojums ar tik daudz pozitīvām emocijām, jauniem kontaktiem, pilnīgi vārdiem neizteicams pacēlums, kurā es jau pusotru gadu dzīvoju!