user_mobilelogo

Intervija ar psiholoģi Elaini Aronu, (Elaine Aron, PhD). 


Paaugstināts jūtīgums


"Šajā sarunā uzzināsim, ko par paaugstināti jūtīgajiem saka zinātnes pētījumi un kā sapratne par viņu savādāk iekodētajām smadzenēm var palīdzēt sabiedrībai iesaistīt šī tipa cilvēkus kopējā procesā un gūt labumu no viņu specifiskajām spējām."

Paaugstināts jūtīgums

"E. Arona apgalvo, ka 20%planētas iedzīvotāju ir paaugstināti jūtīgi un šī īpašība ir atrasta pētot arī dzīvnieku uzvedību. "

"Šī temperamenta iezīme ietekmē visu- ikvienu attieksmi un uzvedību."

"Ārēji šī tipa cilvēki izskatās tādi paši kā citi, tikai uz pasauli viņi atsaucas savādāk. Viņi domā, strādā, jūt, un pat mīl atšķirīgi. Viņiem piemīt īpaša spēja apzināties emocijas, viņiem ir saasināta reakcija uz skaļu troksni un citām vides ietekmēm, kā arī, viņi uztverto informāciju apstrādā daudz dziļāk, kas tad arī viss kopā atšķir PJ no pārējiem. "

"Manuprāt, noderīgums ir pavisam skaidri redzams- ir vērtīgi visiem, ja ir kādi cilvēki, kas vairāk par citiem velta laiku pārdomāšanai. Es lietoju terminu “DOES”. Šie cilvēki demonstrē informācijas apstrādes dziļumu (depth), viņi ātri nogurst, pārplūst (overstimulation), viņi ir emocionāli un empātiski ( emotional, empathic), un jūtīgi uztver smalkas nianses (subtle). Vienīgais, ko varam uzskatīt par kaut ko negatīvu, ir ātrā noguršana, ar ko nākas maksāt par paaugstināto jūtību. Bet pārējās īpašības ir ieguvums. Jā, emocionālās reakcijas var būt apgrūtinošas, bet tās, patiesībā, motivē cilvēku vairāk domāt."

"Sākumā, paaugstināti jūtīgajiem ir jāredz pētījumi, lai noticētu, ka šī īpašība tiešām pastāv. Iespējams, ir grūti noticēt tādēļ, ka to nevar ārēji redzēt un tādēļ, ka lielajam vairumam tā nepiemīt. Esam uzauguši ar domu, ka mums, PJ, ir jāuzvedas tāpat kā visiem."

"Lielākā daļa paaugstināti jūtīgo patiešām ir lieliski piemērojušies, bet pamanīti tiek tie, kam ir grūtības- depresija, bailes, zems pašnovērtējums, veselības problēmas un tiek domāts, ka tas viss ceļas no jūtības. "

"Gēns rada problēmas tikai tad, ja tā nēsātājam ir bijusi nelabvēlīga, neatbalstoša bērnība, vai arī atsevišķos gadījumos grūtības parādījušās pēc saspringtiem dzīves notikumiem. "

"Tāpat arī es ceru, ka pētījumi palīdzēs vecākiem un skolotājiem, un bērnu ārstiem, kā arī uzņēmējiem un likumu pieņēmējiem, radīt apstākļus, kuros jūtīgie cilvēki varētu dot no sevis labāko, ko spēj. Mēs saprotam viņu atšķirīgo uztveri un mēs redzam, cik labi viņi var funkcionēt labos apstākļos , bet nepavisam ne tik labi - nepiemērotos. "


Paaugstināts jūtīgums

Stinga Ziemas nakts

Kopš 2010.gada, kad pirmo reizi iepazinos ar šo Stinga brīnišķīgo projektu - koncertu/albumu "A Winter's Night", nevieni Ziemassvētki nepaiet, neklausoties šīs dziesmas un kaut vai vienu reizi nenoskatoties koncerta ierakstu. Joprojām uzskatu to par vienu no mūsdienu mūzikas brīnumiem - ne tikai tāpēc, ka Stinga vārds un mūzika komentārus neprasa. Šajā projektā piedalās daudzi talantīgi mūziķi no dažādām pasaules malām, un to nevar pieskaitīt nevienai mūzikas kategorijai vai stilam, tā nav ne rok ne popmūzika, ne klasiskā, ne folkmūzika. Cauri visām dziesmām stīdz ziemas nakts burvība, Ziemassvētku laika teiksmainās un senatnīgās noskaņas, un koncertierakstā katedrāles vide to visu papildina.

"Tajā pašā brīdī nāca Viņa mācekļi un tie brīnījās, ka Viņš runā ar sievieti. Tomēr neviens neteica: ko Tu meklē vai: ko Tu runā ar viņu? Tad sieviete atstāja savu ūdens trauku, nogāja pilsētā un sacīja ļaudīm: "Nāciet, skatiet cilvēku, , kas man visu sacījis visu, ko es esmu darījusi! Vai tikai Tas nav Kristus?" /Jņ.4:27-29/

Mēs visi esam mācekļi. Un skumji, ka vēl pēc diviem tūkstošiem gadu, kad lielākā daļa pasaules ir sākusi saprast, ka cilvēks ir cilvēks - vienalga, kāds būtu tā veidols un dzimums, tieši Kristus mācekļi turpina pie sevis domāt: "Ko Viņš tur sarunājas ar sievieti?" Sekošana Kristum nenozīmē, ka mēs jau tagad izprotam to, kas Viņš ir un ko dara. Tā ir izplatīta ticīgo un baznīcas kļūda: uzskatīt, ka saukšana sevi par Kristus mācekļiem liecina par to, ka esam sasnieguši kaut kādu garīgu attīstību, ka mēs esam kļuvuši dziļi, labi saprotam norises sev apkārt.Jēzus ir tālu priekšā savai baznīcai

Jēzus attieksme pret sievietēm vienmēr bijusi daudz brīvāka un dziļāka, nekā Viņa uzticamajiem mācekļiem. Interesanti, ka priekšplānā izvirzās tieši dzimums. Mācekļi nebrīnās par to, ka viņa ir samariete, citas ticības pārstāve vai grēciniece ar diezgan sarežģītu privātās dzīves vēsturi. Nē, tas viņus neuztrauc. Viņus uztrauc, ka Jēzus runā ar sievieti. Viņi nesaprot to, ko Jēzus dara.

Bet tā nav vienīgā problēma. Ja vēl viņu sašutums būtu īsts un pārliecībā balstīts... Bet nē! Viņi brīnās, runā un jautā, bet tajā pašā laikā neuzdrošinās vaicāt pašam Jēzum. Viņu sirdis ir pilnas ar aizspriedumiem un daudz ko nesaprastu, bet viņiem pietrūkst drosmes pat pajautāt Viņam.

Tas parāda, cik nenobrieduši Kristus mācekļi mēs dažkārt esam. Epizode pie akas atgādina, ka būt Jēzus māceklim nenozīmē būt apguvušam visas gudrības Viņa skolā. Būt Jēzus māceklim var nozīmē arī to, ka mēs vēl arvien ejam pirmajā klasē.

Būt Jēzus māceklim nozīmē nemitīgi pilnveidoties. No vienas puses - mēs jau esam pestīti ar to, ka ticam Kristum. Taču garīgais briedums neatnāk vienā mirklī tikai tāpēc, ka esam noskaitījuši Ticības apliecību vai uz dažiem jautājumiem atbildējuši ar "jā". Garīgais briedums nozīmē personības pakāpenisku transformāciju, bet tā notiek ļoti lēnām. Iemesls ir vienkāršs: Dievs ir saudzīgs pret mums. Nevis lauž, iznīcina un rada no jauna, bet liek mums augt un izaugt laukā, pārspēt savu līdzšinējo domāšanu un uztveri. Tāpēc Kristus mācība un Gars tikai pakāpeniski izgaismo mūsu aizspriedumu un bieži vien tumsas pilnās sirdis.

Jēzus ir tālu priekšā Savai Baznīcai daudzos ētiskos un praktiskos jautājumos. Baznīca cauri gadsimtiem ir centusies apgūt to pilnību, kas Kristū ir dāvināta, bet reizēm tas nav izdevies. Jo vieglāk ir pārveidot Kristu pēc sava tēla un līdzības, nekā pārveidot sevi pēc Kristus parauga. Vieglāk ir kristietībā ienest pagānisko, primitīvo izpratni par Dieva un cilvēku attiecībām, padarīt Kristu par jaunu Mozu un centrā nolikt ētiku, baušļus un morāli, nekā satvert evaņģēliju, kas nozīmē pilnīgi jaunu domāšanu par Dievu un cilvēka dzīvi. Evaņģēlijs satriec mūsu pieņēmumus un robežas, tas atceļ veco derību (nevis Bībeles grāmatas, bet veco attiecību ar Dievu veidošanas modeli) un iedibina jaunu - balstītu uzticībā un mīlestībā.

 

Indulis Paičs, mācītājs

"Svētais ir nevis cilvēks bez ēnas, bet cilvēks, kas mācējis pieņemt un iekļaut savu ēnu."Mana Ēna

Ričards Rors

 

Šovasar jūlija sākumā skaistā vietā pie Ungura ezera notika Lutera draudzes nometne, kuras tēma bija "ĒNA". Tēma tika apskatīta gan no prihoterapijas, gan garīgā skatu punkta, un šīs interesantās, katram patiesības ceļu meklējošam cilvēkam noderīgās lekcijas tagad ir pieejamas arī video un audio ierakstos,
par ko liels paldies nometnes rīkotājiem, jo nometnē esot kopā ar mazu bērnu, bija nereāli visu noklausīties un visur piedalīties!

 

Ievadam analītiskās psihoterapeites Gunas Bergas raksts par to, kas ir ĒNA: http://luteradraudze.lv/aktualitates/kapec-labi-cilveki-dara-sliktas-lietas/


 

Vasaras nometnes “Ēna” lekciju ieraksti, kuros mācītāji Linards Rozentāls un Juris Rubenis, psihoterapeite Guna Berga skaidro, kāpēc ir svarīgi sevi iepazīt un kā uz ēnu raudzīties no bibliskā un psihoterapijas viedokļi. Tāpat pieejams arī paneļdiskusijas ieraksts par iepriekšminētajām tēmām un dievkalpojuma sprediķa ieraksts.

 

Audio: https://soundcloud.com/rigas-lutera-draudze/2016-07-01-lr

 

Audio: https://soundcloud.com/rigas-lutera-draudze/2016-07-02-jr

 

Audio: https://soundcloud.com/rigas-lutera-draudze/2016-07-02-gb

 

Audio: https://soundcloud.com/rigas-lutera-draudze/2016-07-03-d

 

Audio: 

Mana Ēna

Juris Rubenis

Trīsvienības svētki mūs mudina satikties ar neparastāko un nozīmīgāko kristietības atklāsmi.
Trīsvienība vēsta, ka Dievs manā dzīvē ir daudz vairāk, nekā parasti domāju.Trīsvienība - Dievs visur

Trīsvienība māca, ka Dievs atklājas transpersonisks (Svētais Gars), personisks (Dēls - Jēzus) un bezpersonisks (Tēvs - Radītājs). Trīsvienība ir visas Dieva pieredzes iekļaujošs Dieva redzējums.

  • Jēzus patiešām ir tā dziļākā esence, ko mēs saprotam ar jēdzienu personisks. Ar Dievu var draudzēties.
  • Taču tas nenoliedz, ka Dievs ir arī bezpresonisks. Tas nenozīmē, ka Viņš ir mazāk nekā persona, bet gan, ka Viņš ir vairāk par jebkuru personu. Viņš ir visur, tomēr neviena atsevišķa esības izpausme nespēj viņu attēlot.
  • Taču Dievs var atklāties arī transpersoniska jeb kāpināta personiskuma veidā - kā enerģija, apziņa, patiesība. Iespējams, ka Svētā Gara metaforas - vējš, uguns, ūdens un balodis, kas nolaižas,- dotas, lai saglabātu izpratni par Dievu kā vienmēr dzīvu,dinamisku plūsmu.

Mūsu personiskums mums ļauj komunicēt ar tādu pašu Dieva personiskumu. Mēs esam radīti ar mums piemītošu spēju un vēlmi attiecībām, komunikācijai, intīmai mīlestībai. 

Taču Dievu iespējams satikt arī citos veidos. Nobrieduši ticīgie kādā brīdī sāk virzīties uz transpersonisku Dieva izpratni -kā Klātbūtni, Apziņu, Esības pamatu un "Dievu visās lietās". Un tomēr daudziem no šiem cilvēkiem joprojām ir nepieciešams veidot attiecības ar Dievu ar intīmas dalīšanās palīdzību. Mīlestībai nepieciešami divi - devējs un saņēmējs. Jūs patiešām nevarat iemīlēties koncepcijā, enerģijā, spēkā vai pat apgaismībā ka idejā. Personas mīl personas, un bibliskā garīguma mirdzums atklājas spējā paturēt visu garīgo dzīvi intensīvi personisku šī vārda plašākajā nozīmē un vienlaikus arī doties tālāk par to.

Personas, kuras ir patiesi laimīgas un produktīvas, vienmēr atrodas dziļi personiskās, intīmās, gandrīz sarunas attiecībās ar Dievu. Tomēr šīs pašas personas būs pirmās, kas pieņems un atzīs, ka viņu personiskais Dievs vienlaikus ir arī transpersonisks un dažreiz bezpersonisks -kāds, "kurā mēs visi dzīvojam, kustamies un esam" (Apd 17:28)

Trīsvienības koncepts vēsta, ka ar Dievu var komunicēt dažādi. Trīsvienība attaisno atšķirīgus ceļus dievišķajā. Ir kļūdaini vienu Dieva aspektu izslēdzoši nostādīt pret citu. Kristietība atklājas kā neticami universāla un iekļaujoša! Taču tad, kad tu esi nonācis pie Dieva pa vienu ceļu, tas jālīdzsvaro ar abiem pārējiem. Apstāšanās pie "vienas personas" var radīt garīguma vienpusības un vienkāršošanas riskus. Piemēram, var tikt noraidīts vai nenovērtēts personiskums (risks: nesaistošs, anonīms garīgums), var tikt noniecināta zemes dzīves vērtība (risks: garīgā pasivitāte), var tikt pārspīlēts sevis novērtējums (risks: garīga augstprātība).

Tāpēc katrā dievkalpojumā mēs apliecinām ticību visai Trīsvienībai.

Dievs pār mums - mēs Tevi saucam Tēvs.

Dievs blakus mums- mēs Tevi saucam Jēzus.

Dievs mūsos- mēs Tevi saucam Svētais Gars.

 

Avots: "Svētdienas Rīts"

Autors: Lutera draudzes mācītājs Linards Rozentāls

Kad pienāca Vasarsvētku diena, visi bija sanākuši kopā. Pēkšņi no debesīm nāca šņākoņa, tāda kā stipra vēja brāzma, un piepildīja visu namu, kur viņi sēdēja. Un viņiem parādījās it kā uguns mēles, tās sadalījās un nolaidās uz ikvienu no tiem. Un visus piepildīja Svētais Gars, un viņi sāka runāt svešās mēlēs, kā Gars viņiem deva izrunāt. (Ap.d. 2:1 - 4)

Kristīgās Baznīcas dzimšanas dienā mēs nesēžam pie tortes un nekūļājam kājas, bet katru gadu atrodam kaut ko, kam ir radoši jāpieliek roka, aicinām darīt kaut ko, kas vēl nav pabeigts, kur vēl ir daudz nepilnību un trūkumu. Šogad tā ir nedziedināmi slimo bērnu paliatīvā aprūpe. Tas ir stāsts ne tikai par ķermeni, bet par dvēseli un garu, par dzīves pilnību cilvēkiem, kuri atrodas savas dzīves noslēgumā, un neviens nevar pateikt, cik ilgi. Mēs visi dzīvojam līdz pēdējam elpas vilcienam, bet gribam palīdzēt šiem bērniem un viņu ģimenēm dzīvot labāk, drošāk, priecīgāk, dzīvot ar cerību no dienas uz dienu.

Autors: Laurenss Frīmens

 

Lielais Gavēnis ir laiks, kad mēs precizējam un attīram garīgās sajūtas un identificējam ieradumus vai modeļus, kas piesārņo tās. To izdarīt palīdzēs vingrinājumi, ko mēs apņemamies veikt šajā laikā. Tas nav laiks sodam pret sevi vai represijām. Īpaši šodien cilvēka psihe ir pārāk trausla, lai to darītu. Bet, kad draugs saņem drosmi pateikt jums kaut ko jūs drīzāk negribētu dzirdēt, par kādu jūsu vainu vai netaisnību, vai jūs (beigu beigās) nejūtaties pateicīgs par viņa mīlestības izpausmi šādā veidā un rūpēm par jums? Tas nav nosodījums, bet "nožēla", kas darbojas, lai paātrinātu garīgo ceļojumu. Nožēlot nenozīmē justies vainīgam, kas ir laika un gara izšķērdēšana. Tas nozīmē būt godīgam, vērīgam un pietiekami drosmīgam, lai mainītu virzienu.

Pirms mainīt virzienu vislabākais ir ieturēt pauzi. Lielais Gavēnis, pirmām kārtām, ir domats, lai dotu sev vairāk laika, nekā mēs parasti domājam, mūsu garīgās dzīves sakārtošanai. Tas nozīmē ne tikai atteikties no kaut kā, bet darīt kaut ko vairāk vai mazāk. Dažreiz tas var būt labāk sabalansēts laiks, mazāk skatoties televīziju, vairāk lasot grāmatas, ejot agrāk gulēt, pieceļoties agrāk meditēt, klausoties ziņas tikai vienreiz dienā, lūdzot biežāk, ēdot mazāk un labāk, dzīvojot un sazinoties veselīgāk.

Protams, labi nodomi, visticamāk, būs noturīgi, ja tie ir reāli. Ir labāk, ja palēninātu dzīves tempu pamazām pirms mainīt virzienu, vai arī jūs varat vienkārši ciest neveiksmi. Gavēņa disciplīnas mērķis ir novērst faktisku vai netiešu sevis noraidījumu, un ļaut sev apzināties un apņemt sajūtai, ka mēs esam mīlēti. Šī apziņa (vienalga, kādā veidā tā pie mums nonāk) faktiski ir „Dieva pazīšana”. Impulsu maiņa ir klusums! Tādēļ,

Esi kluss un zini, ka es esmu Dievs. (Ps. 46)

Pelnu diena 10.februārī - Lielā Gavēņa sākums