user_mobilelogo

Edgars Mažis, Āgenskalna baptistu draudzes mācītājs

Tad nu ej, ēd savu maizi ar prieku un dzer savu vīnu ar priecīgu sirdi, jo Dievs jau no sākta gala tādu tavu rīcību ir atzinis par labu. Nēsā allaž baltas drēbes, un lai tavai galvai netrūkst svaidāmās eļļas. Baudi šo dzīvi ar savu mīļoto sievu visās tajās ātri zūdošās dzīves dienās, ko Dievs tev ir piešķīris zem saules, cauri visam tavam niecības pilnam mūžam.
Mācītājs 9, 7-9

Šīs nebūs pārdomas par to, vai svinēt Jāņus ir labi vai slikti. Tie, kam Jāņu svinēšana apdraud viņu ticību, ir savs viedoklis, tiem, kuri Jāņu svinēšanā neredz neko pagānisku, vismaz tajā veidā, kā viņi to svin – būs savējais. Šorīt domāsim par prieku dzīvot. Prieks nevis kā bohēma un izlaidība, bet kā pateicība par dzīvi kā Dieva dāvanu. Priecāties par ikdienas maltītēm, kurās diez vai katru dienu būs vīns, bet kurās varam izdzīvot prieku par to, ko Dievs mums dod. Prieks, kad svini, kad uzvelc baltas drēbes kā senie latvieši sestdienas vakarā pēc pirts. Prieks, kas vari būt kopā ar savu sievu vai vīru, kad vari svinēt kopā ar ģimeni. Kāpēc šī prieks mums ir tik maz? Vai esam aizmirsuši priecāties? Vai priekam vajadzīga “uztaisīta” dūša. Nebūt nē. Šajā gadā Dievs mūs Latvijā ir svētījis ir tik skaistu laiku, saule, siltums, putnu dziesmas. Šķiet, Dievs no savas puses ir izdarījis visu, lai mums būtu iemesls priecāties. Tāpēc nesēdi sapūties mājās, “negruzies” par tiem, kuri šovakar svinēs, tavuprāt, pasaulīgi. Tā ir katra cilvēka atbildība, ko viņš dara vai nedara. Priecājies, ka pazīsti Dievu, ka Jēzus tev ir kaut kas vairāk kā vēsturisks tēls! Priecājies, ka vari piedzīvot šo skaisto dienu, jo prieka mūsu dzīvē nekad nav par daudz! Bet, ja prieks ir pazudis, lūdz, lai Dievs palīdz Tev to atrast! 

 Prieks

Man ir prieks dzīvot pēc Tava prāta, mans Dievs, un Tavi likumi ir ierakstīti dziļi manā sirdī. Psalms 40, 9

To Es uz jums esmu runājis, lai Mans prieks mājotu jūsos un jūsu prieks būtu pilnīgs. Jāņa 15, 11

“Jaunie vēl aizskrēja izvārtīties rasainajā pļavas zālē vai izpeldēties upītē, un labi izmazgātie un izvēlēties, šķīstu mirdzumu starojošie linu krekli, tīrajām miesām uzvilkti, vēl vairāk padarīja ļaudis mundrus, laimīgus un draudzīgus.’’
Edvarts Virza “Straumēni”

Runājot par svinēšanu, mums diezgan viegli prātā nāk priecīgi, patīkami, līksmi svētki, kuros mēs uz laiku varam aizmirst dzīves grūtumus un iegremdēt sevi mūzikas, deju, dzērienu, smieklu un daudz ērtas tērzēšanas atmosfērā. 
Bet svinēšanai kristīgajā izpratnē ar šo ir ļoti maz saistības. Svinēšana ir dzīves pieņemšana, nepārtraukti pieaugot apziņai par tās dārgumu. Un dzīve ir dārga ne tikai tādēļ, ka to ir iespējams redzēt, pieskarties un nogaršot, bet arī tādēļ, ka reiz tā zudīs.

Henrijs Nouvens