user_mobilelogo

Intervija ar psiholoģi Elaini Aronu, (Elaine Aron, PhD). 


Paaugstināts jūtīgums


"Šajā sarunā uzzināsim, ko par paaugstināti jūtīgajiem saka zinātnes pētījumi un kā sapratne par viņu savādāk iekodētajām smadzenēm var palīdzēt sabiedrībai iesaistīt šī tipa cilvēkus kopējā procesā un gūt labumu no viņu specifiskajām spējām."

Paaugstināts jūtīgums

"E. Arona apgalvo, ka 20%planētas iedzīvotāju ir paaugstināti jūtīgi un šī īpašība ir atrasta pētot arī dzīvnieku uzvedību. "

"Šī temperamenta iezīme ietekmē visu- ikvienu attieksmi un uzvedību."

"Ārēji šī tipa cilvēki izskatās tādi paši kā citi, tikai uz pasauli viņi atsaucas savādāk. Viņi domā, strādā, jūt, un pat mīl atšķirīgi. Viņiem piemīt īpaša spēja apzināties emocijas, viņiem ir saasināta reakcija uz skaļu troksni un citām vides ietekmēm, kā arī, viņi uztverto informāciju apstrādā daudz dziļāk, kas tad arī viss kopā atšķir PJ no pārējiem. "

"Manuprāt, noderīgums ir pavisam skaidri redzams- ir vērtīgi visiem, ja ir kādi cilvēki, kas vairāk par citiem velta laiku pārdomāšanai. Es lietoju terminu “DOES”. Šie cilvēki demonstrē informācijas apstrādes dziļumu (depth), viņi ātri nogurst, pārplūst (overstimulation), viņi ir emocionāli un empātiski ( emotional, empathic), un jūtīgi uztver smalkas nianses (subtle). Vienīgais, ko varam uzskatīt par kaut ko negatīvu, ir ātrā noguršana, ar ko nākas maksāt par paaugstināto jūtību. Bet pārējās īpašības ir ieguvums. Jā, emocionālās reakcijas var būt apgrūtinošas, bet tās, patiesībā, motivē cilvēku vairāk domāt."

"Sākumā, paaugstināti jūtīgajiem ir jāredz pētījumi, lai noticētu, ka šī īpašība tiešām pastāv. Iespējams, ir grūti noticēt tādēļ, ka to nevar ārēji redzēt un tādēļ, ka lielajam vairumam tā nepiemīt. Esam uzauguši ar domu, ka mums, PJ, ir jāuzvedas tāpat kā visiem."

"Lielākā daļa paaugstināti jūtīgo patiešām ir lieliski piemērojušies, bet pamanīti tiek tie, kam ir grūtības- depresija, bailes, zems pašnovērtējums, veselības problēmas un tiek domāts, ka tas viss ceļas no jūtības. "

"Gēns rada problēmas tikai tad, ja tā nēsātājam ir bijusi nelabvēlīga, neatbalstoša bērnība, vai arī atsevišķos gadījumos grūtības parādījušās pēc saspringtiem dzīves notikumiem. "

"Tāpat arī es ceru, ka pētījumi palīdzēs vecākiem un skolotājiem, un bērnu ārstiem, kā arī uzņēmējiem un likumu pieņēmējiem, radīt apstākļus, kuros jūtīgie cilvēki varētu dot no sevis labāko, ko spēj. Mēs saprotam viņu atšķirīgo uztveri un mēs redzam, cik labi viņi var funkcionēt labos apstākļos , bet nepavisam ne tik labi - nepiemērotos. "


Paaugstināts jūtīgums


VAI JŪS ESAT PAAUGSTINĀTI JŪTĪGS? KO PAR TO SAKA ZINĀTNE?


(Nedaudz saīsināts tulkojums, Lynn Parramore/2014/12/23 www.resetme.com)

L.P. : Psiholoģes Elaines Aronas, PhD, pētījums par temperamenta tipu- PAAUGSTINĀTI JŪTĪGS*, ir izraisījis ievērojamu aktivitāti gan masu medijos, gan pētnieku aprindās.
Ārēji šīs tipa cilvēki izskatās tādi paši kā citi, tikai uz pasauli viņi atsaucas savādāk. Viņi domā, strādā, jūt, un pat mīl atšķirīgi. Viņiem piemīt īpaša spēja apzināties emocijas, viņiem ir saasināta reakcija uz skaļu troksni un citām vides ietekmēm, kā arī, viņi uztverto informāciju apstrādā daudz dziļāk, kas tad arī viss kopā atšķir PJ no pārējiem.
E. Arona apgalvo, ka 20%planētas iedzīvotāju ir paaugstināti jūtīgi un šī īpašība ir atrasta pētot arī dzīvnieku uzvedību. Šajā sarunā uzzināsim, ko par PJ saka zinātnes pētījumi un kā sapratne par viņu savādāk iekodētajām smadzenēm var palīdzēt sabiedrībai iesaistīt šī tipa cilvēkus kopējā procesā un gūt labumu no viņu specifiskajām spējām.

Lynn Perramore: Pētījums rāda, ka daļa cilvēku ir ģenētiski tendēti uz augstāku jūtīgumu. Kādas zinātniskās metodes tika lietotas šajā pētījumā?

Elaine Arona.: Ir divu veidu pētījumi. Pirmā ir bieži lietota metode kas meklē pēc līdzībām starp ģenētiskajiem variantiem un personības īpašībām. ...Viens no variantiem bieži vien tiek saistīts ar depresiju un citām problēmām. Uzskatīja, ka tas rada ievainojamību. Bet daudzi cilvēki ar šo gēnu nav depresīvi, kas lika pētniekiem apšaubīt radušos priekšstatu un daudzos pētījumos tika atrasts, ka tam, patiesībā, piemīt daudzas priekšrocības. Gēns rada problēmas tikai tad, ja tā nēsātājam ir bijusi nelabvēlīga, neatbalstoša bērnība, vai arī atsevišķos gadījumos grūtības parādījušās pēc saspringtiem dzīves notikumiem.
Tā nonāca pie atziņas, ko papildināja arī citi pētījumi, par atšķirīgo uzņēmīgumu (differential susceptibility) . Cilvēki ar šo gēnu vai arī ar noteiktu uzvedību, tādu kā piesardzība vai fiziska un emocionāla reakcija, kas visas ir PJ pazīmes, spēj labāk par citiem darboties labvēlīgos apstākļos, bet savukārt sliktāk, ja vide ir nelabvēlīga. Šī mums ir svarīga atziņa. Galvenokārt ir pētīti bērni- ja tie ir auguši atbalstošā vidē vai arī ir notikusi iejaukšanās, lai palīdzētu vecākiem viņus audzināt, galu galā izrādījās, ka viņi bija veiksmīgāki par citiem bērniem savstarpējā saskarsmē, akadēmiskajās disciplīnās, kā arī ar labāku veselību. Tika aplūkoti visa veida varianti. Pētnieku vidū šī ir jau kļuvusi ļoti populāra tēma. Ja bērniem nav bijusi atbalstoša vide, tad sākas depresija, bailes, kautrīgums un viss pārējais. Jūtīgums nenozīmē ievainojamību. Tas nozīmē atšķirīgu uztveri.
Šobrīd Ķīnā, daži pētnieki ir pievērsušies jūtīguma tēmai no citas puses- viņi meklē, kādas gēnu kombinācijas, ja vispār, var saistīt ar jūtīgumu. Viņi ir izvēlējušies paaugstināto jūtīgumu tādēļ, ka līdz tam, pētījumos negaidīti maz parādījās gēnu saistība ar personības tipiem- tādiem kā introversija vai neirotisms. Tas bija pārsteidzoši, jo mēs zinām, ka kopumā lielu daļu personības nosaka gēni, kas ir zināms no pētījumiem salīdzinot identiskos un neidentiskos dvīņus. Bet mēs nezinājām kam ir domāti tie gēni, ko mēs atkodējām.
Un tā šie cilvēki Ķīnā iepazinās ar manām PJ tipa īpašībām un teica, ka iemesls varētu būt meklējams dziļi nervu sistēmā. Viņi veica vispārēju genome mapping (?) par visu, kas saistīts ar depomīnu. Ir diezgan daudz depomīna gēnu, bet beigās viņi nonāca pie septiņiem. Un tas deva rezultātu, kas ir tuvāks tam, ko mēs esam jau domājuši, kādā veidā personības īpašības ir daļēji iekodētas gēnos- šajā gadījumā septiņiem gēnu variantiem, kas ietekmē depomīna radīšanu un transportēšanu.
Mēs vēl nezinām, kā šie depomīna gēni ietekmē uzvedību. Tie nekad nav tikuši uzskatīti par svarīgiem attiecībā uz personību. Varbūt šie gēni samazina depomīnu vai arī izmanto depomīnu kādā īpašā neparastā veidā. Tas nozīmē, ka jūtīgumu rada vairāki gēni, kurus, iespējams, manto kopā kā grupu. Tāpat, varbūt jūtīgums attīstās dažādos veidos, ja jau tā ir izdzīvošanas stratēģija un ir atrasta vairāk kā 100 sugās un, iespējams, eksistē vēl plašāk. Tā var būt ieradusies pie mūsu sugām pa dažādiem ceļiem. Vai, varbūt, pastāv dažādu veidu jūtīgumi, bet ne tik dažādi, lai atšķirtos no PJ skalas.

LP: Ar kādiem labumiem evolūcijā var tikt saistīta šī īpašība?

E.A.: Makss Volfs (Max Wolf), Eiropas pētnieks, radīja datorsimulāciju, kas paveica ļoti jauku darbu un izskaidroja, ko jūtīgums ir devis evolūcijai. Tam tā vajadzētubūt, citādi šī minoritāte nebūtu tik liela- 20%. Viņi būtu jau sen izzuduši vai arī būtu ļoti nedaudzi, ja šai īpašībai nebūtu nekādu priekšrocību.
Volfs izdomāja tādu kā spēli, kurā jums ir izvēle- vai nu jūs katrā situācijā, ar ko sastopaties, visu pamanāt un izmantojat iegūto informāciju katrā nākošajā situācijā vai principā uzskatāt, ka nākošai situācijai nebūs nekā kopēja ar iepriekšējo un tādēļ arī nav vērts neko ievērot. Bieži vien nākošai situācijai arī nav pilnīgi nekā kopēja ar iepriekšējo, bet citās reizēs saistība ir. Simulācija pareizi uzrāda, ka par sarežģītāku nervu sistēmu ir jāmaksā ar papildus enerģiju, kas tiek tērēta pievēršot uzmanību lietām.
No otras puses- tur jābūt kādiem ieguvumiem. Manipulējot ieguvumus un zaudējumus dažādos veidos, atklājās, ka nav grūti uzvarēt, ja esi paaugstināti jūtīgs.
Bet Volfam izdevās novērot interesantu lietu, ka spēle nedarbojas, ja visi ir jūtīgie. Viņa analoģija ir tāda- ja kaut kur ir gabaliņš labas zāles un visi dzīvnieki to pamanīs vai saodīs, vai kā citādi atradīs, tad nevienam nebūs nekāda labuma turpināt šo ģenētisko variantu. Es mēdzu jokot- ja es esmu sastrēgumā un es pamanu kādu tukšu ielu, man tā ir noderīga tikai tik ilgi, kamēr citi pa to nebrauc. Ja visi citi pamanīs manu nogriešanos un man sekos, tad no manas pamanīšanas vairs nebūs nekāda labuma. Tad uz mana ceļa būs tikpat daudz mašīnu kā uz citiem ceļiem. Tas nozīmē, ka ir kāds iemesls, kādēļ mēs, (PJie), esam neredzami. Mēs neesam visi tievi, mums visiem nav čirkaini mati, tāpat arī mēs visi neesam kreiļi vai kaut kā tamlīdzīgi, pēc kā mūs varētu atpazīt.
Daudz pētnieku ir domājuši, kāds labums varētu būt dažādām sugām, ja kāda daļa no viņiem ir ar šādām īpašībām. Manuprāt, noderīgums ir pavisam skaidri redzams- ir vērtīgi visiem, ja ir kādi cilvēki, kas vairāk par citiem velta laiku pārdomāšanai. Es lietoju terminu “DOES”. Šie cilvēki demonstrē informācijas apstrādes dziļumu (depth), viņi ātri nogurst, pārplūst (overstimulation), viņi ir emocionāli un empātiski ( emotional, empathic), un jūtīgi uztver smalkas nianses (subtle). Vienīgais, ko varam uzskatīt par kaut ko negatīvu, ir ātrā noguršana, ar ko nākas maksāt par paaugstināto jūtību. Bet pārējās īpašības ir ieguvums. Jā, emocionālās reakcijas var būt apgrūtinošas, bet tās, patiesībā, motivē cilvēku vairāk domāt.

LP.: Vai zinātne var ko ieteikt paaugstināti jūtīgajiem?

E.A. Sākumā, paaugstināti jūtīgajiem ir jāredz pētījumi, lai noticētu, ka šī īpašība tiešām pastāv. Iespējams, ir grūti noticēt tādēļ, ka to nevar ārēji redzēt un tādēļ, ka lielajam vairumam tā nepiemīt. Esam uzauguši ar domu, ka mums, PJ, ir jāuzvedas tāpat kā visiem. Piemēram, man tieši tagad nevajadzētu būt nogurušam. Neviens cits taču tā nejūtas. Es nesaprotu, kādēļ esmu tā noguris. Kādēļ es ievēroju lietas, ko citi cilvēki nepamana? Muļķīgi, man tiešām ir šī lieliskā ideja, bet neviens cits to nesaprot. Es patiešām esmu pārliecināts, kā mums jārīkojas, bet neizskatās, ka kāds vēl saprastu. Vai man vajadzētu pastāvēt uz savu? Nē, es nedrīkstu, jo es negribu citus sakaitināt. Bet nu atklājās, ka tā bija kļūda un es jau zināju, ka tā būs kļūda. Tā visas šīs sarunas ar sevi liek mums nožņaugt savu jūtīgumu, īpaši vīriešiem un , iespējams, pat neiedomāties, ka šāda iezīme mums varētu piemist. (Jūtīgu sieviešu un vīriešu skaits ir līdzīgs.)
Un vēl, raugoties uz pētījumiem, kā funkcionē smadzenes, mēs redzam, ka paaugstināti jūtīgajiem ir aktīvāki neironi, kad runa ir par empātiju un vienkārši par vispārēju apzināšanos. Tad mēs sakām- nu jā, nav slikti būt ar tādu iezīmi.
Zinātne palīdz arī plašāk- lai palīdzētu pārējai pasaulei saprast, ka šāda atšķirīga cilvēku iezīme tiešām pastāv un tai ir sava vērtība. Lielākā daļa paaugstināti jūtīgo patiešām ir lieliski piemērojušies, bet pamanīti tiek tie, kam ir grūtības- depresija, bailes, zems pašnovērtējums, veselības problēmas un tiek domāts, ka tas viss ceļas no jūtības. Patiesībā, lielums tiek ar visu galā labi. Es ļoti ceru, ka pētījumi dos spēku paaugstināti jūtīgajiem būt tiem, kas viņi ir, lai visi no tā iegūtu- gan darba devēji, laulātie, visi.
Tāpat arī es ceru, ka pētījumi palīdzēs vecākiem un skolotājiem, un bērnu ārstiem, kā arī uzņēmējiem un likumu pieņēmējiem, radīt apstākļus, kuros jūtīgie cilvēki varētu dot no sevis labāko, ko spēj. Mēs redzam viņu atšķirīgo uztveri un mēs redzam, cik labi viņi var funkcionēt labos apstākļos , bet nepavisam ne tik labi - nepiemērotos.

L.P. Kādi vēl pētījumi ir vajadzīgi, lai labāk saprastu paaugstināti jūtīgos?

E.A. Nu, ir veikti nozīmīgi pētījumi ar bērniem, bet pieaugušie ir mazāk pētīti. Varētu būt interesanti uzzināt, kā jūtīgie cilvēki reaģē noteiktās situācijās. Protams, mēs gribētu izpētīt, kāda iejaukšanās viņiem noderētu vislabāk. Ja viņiem ir bijusi nelabvēlīga bērnība, kā mēs varētu kompensēt nelabvēlīgo ietekmi vēlāk jaunībā vai jebkad, kad mums ir dota iespēja iejaukties.
Runājot par smadzeņu anatomiskajiem pētījumiem, tie neko daudz neatklāj, ja raugāmies, kā tieši atšķiras jūtīgo smadzenes. Uzmanība tiek pievērsta tam, kā viņu smadzenes darbojas atšķirīgi veicot kādus noteiktus uzdevumus. Mēs esam devuši paaugstināti jūtīgajiem un nepaaugstināti jūtīgajiem dažādus uzdevumus, kuru laikā tika skenētas viņu smadzenes (to sauc par functional magnetic imaging (?), bet mums vēl ir daudz, ko mēs varētu darīt.
Vēl viens interesants pētījums varētu būt par atraidījumu un kaunu. Mēs zinām, kura smadzeņu daļa reaģē uz atraidījumu un kaunu. Tā ir tā pati daļa, kas reaģē uz sāpēm. Kad mēs sakām, ka kādam ir “sāpinājuma” sajūtas, mēs burtiskā nozīmē runājam, ka sāpes ir smadzenēs. Man gribētos redzēt, izmantojot vājus indikātorus, vai šī zona paaugstināti jūtīgajiem stimulējas ātrāk. Iespējams, būtu noderīgi saprast, ka jūtīgajiem tas ir dabīgi. Tāpēc, kad mēs veicam tāda veida pētījumus, mēs pārbaudām vai nav kādas negatīvās ietekmes- depresija vai bailes. Un pat, ja cilvēkam ir bijusi slikta bērnība, mēs it kā sakām, nu labi, mēs izņemsim šo daļu ārā no testa vērtējuma, paskatīsimies, vai rādījums bez šīs daļas būs tāds pats.
Ja visi jūtīgie cilvēki ir vieglāk sakaunināmi kā pārējie, un es domāju, ka viņi tādi ir, šai īpašībai vajadzētu būt kādai jēgai evolūcijas procesā. Mūs neinteresē izveidot testu, lai izpētītu, vai mēs baidāmies vai nebaidāmies tikt kaunināti par neveiksmi. Jo kauns ir cits motivētājs. Šeit runa ir par to, ka es gribu darīt pareizi, lai sevi nesamulsinātu un lai es neizskatītos muļķīgi. Atkal- šajā gadījumā tam ir jēga, ka cilvēkam, lai domātu dziļi un pamanītu nianses, būtu nepieciešama emocionāla motivācija, lai virzītu lietas uzmanīgāk.
Ir vēl daudz, ko varētu pētīt. Manuprāt, būtu interesanti izpētīt vairāk, kā jūtīgums ir atklāts dažādās kultūrās un dažādās subkultūrās. Mazliet ir pētīts par vīriešiem, bet tikai vispārīgi. Iespējas ir milzīgas, jo izskatās, ka šī īpašība zināmā veidā ietekmē gandrīz visas uzvedības formas. Es pat veicu aptauju pētījumu par seksualitāti- kas PJ un kas nepārjūtīgajiem patīk, un kas nepatīk, kādas dzīves pieredzes viņiem ir bijušas šajā jomā. Šī temperamenta iezīme ietekmē visu- ikvienu attieksmi un uzvedību.

Tulkojums: Zaiga Putrama

Avots: http://reset.me/story/highly-sensitive-person-need-know-science-personality-type/?utm_content=buffer4c11e&utm_medium=social&utm_source=facebook.com&utm_campaign=buffer