user_mobilelogo

Rudens - tāds, kāds patreiz ir iestājies, ar krāsainām koku lapām, gleznainām dabas ainavām, krēslainiem vakariem, lietu un vēsumu- vienmēr rada melanholiskas, dažreiz smeldzīgas, dažreiz skumjas sajūtas. Vienalga, vai tev iet labi vai sliktāk, rudenīgas sajūtas pārņem ikvienu. Skumjas jau var būt arī gaišas, un šī rudens melanholija- radoša un iedvesmojoša. Vienu iedvesmos rakstīt dzeju vai gleznot, citu - pārsteigt savus mīļos ar kārdinoši smaržīgu ābolkūku, citu- radīt vēl ko savādāku. Bet es iesaku ik rudeni dedzināt sveces. Man rudens atnes sveču laiku. Tik labi ir rudens vakarā iedegt sveces - vienu vai vairākas, un ir tik daudz iespēju- var gan turpināt ikdienas darbus, bet vēl labāk- ieslēgt mūziku - Vivaldi, vai Valdi Atālu, piemēŗam, un ļauties domām. Vai lasīt dzeju. Vai Bībeli. Tikai jāuzmanās šajā tumšajā, rudenīgajā  laikā pārāk neiestigt skumjās, vai pat depresijā, bet atcerēties, ka tumsa ir skaista un no tās nav jābaidās, jo Gaisma Ir. Kā Atāla dziesmā: "Lai ar pelēka diena...tur, aiz mākoņiem, saule spīd!"

 

 

Un tā, mana recepte skaistam rudens noskaņojumam:

Valdis Atāls

Vivaldi "Gadalaiki"

Ābolkūkas, dzeja, adītas vilnas zeķes, ingvera tēja ar medu, krāsas, atmiņu albumi, un

sveces, sveces, sveces...

Rudens noskaņas

Paldies Tev par rudeni.

Saulriets, un debesu vienā pusē
mākoņi ir tik gaiši, bet
otrā jau nakts.

Vai, kad es šeit nebūšu,
Siens smaržos tieši tāpat, tieši tāpat?
Paldies tev par....Klusums.
Gājputni aizlido, tāpat, lūk izsacītais
Nepiederot nevienam, bet noslēpums
Paliek vientuļš zem zvaigžņu tūkstošu acīm.

Paldies tev par...Baidos.
Aizveru acis, bet acīs ziedoša ābele virmo.
Kaut kas tik maigs
Taustās pēc sava veida pa miglu sirmo.

Rudens noskaņas