Klāt Adventes laiks. Kā katru gadu, piepildīts un īpašs. Visa pasaule aiztur elpu, gaidot Lielo Brīnumu. Katrs bērns nāk pasaulē kā brīnums, bet šis Bērns nāca, lai glābtu visus cilvēkus, katru, kas to vēlas, arī vislielāko noziedznieku un bezcerīgāko noliedzēju. Un tas nekas, ja īstā Jēzus dzimšanas diena atšķiras par datumiem vai pat gadiem, jo mēs Viņa nākšanu pieminam tieši Ziemassvētkos un beidzot, vismaz vienu reizi gadā atveram savu sirdi bezgalīgai mīlestībai un piedošanai.

Kas tad ir Ziemassvētku brīnums, ko apdzied dziesmās, apraksta stāstos - tā jau ir tā pati mīlestība, vislielākais spēks un brīnums šai pasaulē. Neviena dāvana nav tik vērtīga, kā patiesa mīlestība sirdī un arī saņemta mīlestība. Un Piedošana reizēm ir tik ļoti grūta, ka liekas, pat neiespējama... bet zinot, ko cilvēkiem piedod Dievs, un kā par šo piedošanu cieta Jēzus, varam piedot visiem un visu. Un tajā brīdī sirds top viegla un gaiša un mīlestība atkal var tajā atgriezties. Un gaidot brīnumu svētkus - Ziemassvētkus, katru svētdienu iededzot pa vienai svecei, mēs savās sirdīs domājam, kā dot prieku saviem mīļajiem, kā iepriecināt savus bērnus un mazbērnus. Bet neļausim sevi ieraut lielajā "Ziemassvētku mārketinga karuselī"... kas kliedz no katra skatloga, no katras TV reklāmas -" ir taču Ziemassvētki, atver maciņu, pērc, pērc, tikai tagad lētāk, lielās Ziemassvētku atlaides! Kam tad vēl ir Ziemassvētki, ja ne pirkšanai un pārdošanai?!"... Un neļausim, ka šis Adventes laiks - klusais un šogad tik baltais, paskrien vienā stresā un skriešanās, bet ļausim ienākt sirdī mieram un klusumam, citādi nedzirdēsim, kā nāk šis mazais Bērns un nepaspēsim atvērt sirdis savam Ziemassvētku brīnumam...