user_mobilelogo

Juris Rubenis

Trīsvienības svētki mūs mudina satikties ar neparastāko un nozīmīgāko kristietības atklāsmi.
Trīsvienība vēsta, ka Dievs manā dzīvē ir daudz vairāk, nekā parasti domāju.Trīsvienība - Dievs visur

Trīsvienība māca, ka Dievs atklājas transpersonisks (Svētais Gars), personisks (Dēls - Jēzus) un bezpersonisks (Tēvs - Radītājs). Trīsvienība ir visas Dieva pieredzes iekļaujošs Dieva redzējums.

  • Jēzus patiešām ir tā dziļākā esence, ko mēs saprotam ar jēdzienu personisks. Ar Dievu var draudzēties.
  • Taču tas nenoliedz, ka Dievs ir arī bezpresonisks. Tas nenozīmē, ka Viņš ir mazāk nekā persona, bet gan, ka Viņš ir vairāk par jebkuru personu. Viņš ir visur, tomēr neviena atsevišķa esības izpausme nespēj viņu attēlot.
  • Taču Dievs var atklāties arī transpersoniska jeb kāpināta personiskuma veidā - kā enerģija, apziņa, patiesība. Iespējams, ka Svētā Gara metaforas - vējš, uguns, ūdens un balodis, kas nolaižas,- dotas, lai saglabātu izpratni par Dievu kā vienmēr dzīvu,dinamisku plūsmu.

Mūsu personiskums mums ļauj komunicēt ar tādu pašu Dieva personiskumu. Mēs esam radīti ar mums piemītošu spēju un vēlmi attiecībām, komunikācijai, intīmai mīlestībai. 

Taču Dievu iespējams satikt arī citos veidos. Nobrieduši ticīgie kādā brīdī sāk virzīties uz transpersonisku Dieva izpratni -kā Klātbūtni, Apziņu, Esības pamatu un "Dievu visās lietās". Un tomēr daudziem no šiem cilvēkiem joprojām ir nepieciešams veidot attiecības ar Dievu ar intīmas dalīšanās palīdzību. Mīlestībai nepieciešami divi - devējs un saņēmējs. Jūs patiešām nevarat iemīlēties koncepcijā, enerģijā, spēkā vai pat apgaismībā ka idejā. Personas mīl personas, un bibliskā garīguma mirdzums atklājas spējā paturēt visu garīgo dzīvi intensīvi personisku šī vārda plašākajā nozīmē un vienlaikus arī doties tālāk par to.

Personas, kuras ir patiesi laimīgas un produktīvas, vienmēr atrodas dziļi personiskās, intīmās, gandrīz sarunas attiecībās ar Dievu. Tomēr šīs pašas personas būs pirmās, kas pieņems un atzīs, ka viņu personiskais Dievs vienlaikus ir arī transpersonisks un dažreiz bezpersonisks -kāds, "kurā mēs visi dzīvojam, kustamies un esam" (Apd 17:28)

Trīsvienības koncepts vēsta, ka ar Dievu var komunicēt dažādi. Trīsvienība attaisno atšķirīgus ceļus dievišķajā. Ir kļūdaini vienu Dieva aspektu izslēdzoši nostādīt pret citu. Kristietība atklājas kā neticami universāla un iekļaujoša! Taču tad, kad tu esi nonācis pie Dieva pa vienu ceļu, tas jālīdzsvaro ar abiem pārējiem. Apstāšanās pie "vienas personas" var radīt garīguma vienpusības un vienkāršošanas riskus. Piemēram, var tikt noraidīts vai nenovērtēts personiskums (risks: nesaistošs, anonīms garīgums), var tikt noniecināta zemes dzīves vērtība (risks: garīgā pasivitāte), var tikt pārspīlēts sevis novērtējums (risks: garīga augstprātība).

Tāpēc katrā dievkalpojumā mēs apliecinām ticību visai Trīsvienībai.

Dievs pār mums - mēs Tevi saucam Tēvs.

Dievs blakus mums- mēs Tevi saucam Jēzus.

Dievs mūsos- mēs Tevi saucam Svētais Gars.

 

Avots: "Svētdienas Rīts"