user_mobilelogo

Autors: Laurenss Frīmens

 

Lielais Gavēnis ir laiks, kad mēs precizējam un attīram garīgās sajūtas un identificējam ieradumus vai modeļus, kas piesārņo tās. To izdarīt palīdzēs vingrinājumi, ko mēs apņemamies veikt šajā laikā. Tas nav laiks sodam pret sevi vai represijām. Īpaši šodien cilvēka psihe ir pārāk trausla, lai to darītu. Bet, kad draugs saņem drosmi pateikt jums kaut ko jūs drīzāk negribētu dzirdēt, par kādu jūsu vainu vai netaisnību, vai jūs (beigu beigās) nejūtaties pateicīgs par viņa mīlestības izpausmi šādā veidā un rūpēm par jums? Tas nav nosodījums, bet "nožēla", kas darbojas, lai paātrinātu garīgo ceļojumu. Nožēlot nenozīmē justies vainīgam, kas ir laika un gara izšķērdēšana. Tas nozīmē būt godīgam, vērīgam un pietiekami drosmīgam, lai mainītu virzienu.

Pirms mainīt virzienu vislabākais ir ieturēt pauzi. Lielais Gavēnis, pirmām kārtām, ir domats, lai dotu sev vairāk laika, nekā mēs parasti domājam, mūsu garīgās dzīves sakārtošanai. Tas nozīmē ne tikai atteikties no kaut kā, bet darīt kaut ko vairāk vai mazāk. Dažreiz tas var būt labāk sabalansēts laiks, mazāk skatoties televīziju, vairāk lasot grāmatas, ejot agrāk gulēt, pieceļoties agrāk meditēt, klausoties ziņas tikai vienreiz dienā, lūdzot biežāk, ēdot mazāk un labāk, dzīvojot un sazinoties veselīgāk.

Protams, labi nodomi, visticamāk, būs noturīgi, ja tie ir reāli. Ir labāk, ja palēninātu dzīves tempu pamazām pirms mainīt virzienu, vai arī jūs varat vienkārši ciest neveiksmi. Gavēņa disciplīnas mērķis ir novērst faktisku vai netiešu sevis noraidījumu, un ļaut sev apzināties un apņemt sajūtai, ka mēs esam mīlēti. Šī apziņa (vienalga, kādā veidā tā pie mums nonāk) faktiski ir „Dieva pazīšana”. Impulsu maiņa ir klusums! Tādēļ,

Esi kluss un zini, ka es esmu Dievs. (Ps. 46)

Pelnu diena 10.februārī - Lielā Gavēņa sākums