user_mobilelogo

Mācītāja Induļa Paiča sprediķis

Dieva providence ir Dieva rūpes un gādāšana par cilvēkiem un mērķtiecīga visas pasaules virzīšana pretī tās mērķiem un uzdevumiem. Dieva providence nenozīmē, ka tu neko nedari un Dievs tev visu iedod gatavu. Providence ir iemesls aktīvai rīcībai – tieši tāpēc, ka es ceru, ticu un zinu, ka es dzīvoju pasaulē, kurā pēdējais vārds vēl nav sacīts, pēdējais vārds pieder Dievam, jebkurā brīdī arī visneticamākās lietas var īstenoties.
Šie Ziemsvētku laika Bībeles teksti runā par mūsu aktivitāti un mūsu cerību. Tie aicina mūs nekad nepadoties, nekad nenolaist rokas, bet meklēt ceļus un ticēt pat neiespējamajam. Kāpēc? Tāpēc, ka tas būtiski palielina iespēju notikt brīnumam! Un tam cieši līdzās ir spēja brīžiem apstāties savā aktivitātē, ieturēt klusu pauzi un mācīties atziņu, ka mēs nevaram būt noteicēji pār visu. Mēs darām visu, kas no mums ir atkarīgs. Un pēc tam visu liekam Dieva rokās. Šī ļaušanās rada mūsos mieru, mēs saprotam, ka ir lietas, kuras mēs nekontrolējam. Bet mūsu aktivitāte pauž mūsu ticību un cerību. Un tās abas kopā īsteno Dieva providenci, jo Dievs darbojas nevis pretēji mums vai neatkarīgi no mums, bet gan caur mums.
Dzīve nav mūsu varā. Dzīve notiek caur mums. Dzīvo, darbojies un vēro un ļaujies! Dievam šajā pasaulē nav nekā neiespējama.

Mācītājs: Indulis Paičs
Lasījums: 2. Mozus grāmata, 2. nodaļa,2. līdz 10. pants.