user_mobilelogo

Džims Matiss ir fotostudijas īpašnieks Overland Park, Kanzasā, kura specializējusies komerciālo un scenogrāfisku portretu izgatavošanā. Iepriekš viņš vadīja kafejnīcu, kā arī bija Kanzasas pilsetas CBMC izpilddirektors Misuri. Viņa pārdomas par iniciatīvu un neatlaidīgu darbu.

 

Ja ir tā, kā apgalvo, ka “dzīves sāls ir dažādībā”, tad jūs varētu manu dzīvi raksturot kā diezgan “sāļu”. Kāda nedēļas nogale nesenā pagātnē ir labs piemērs – sestdienas pēcpusdienā es fotografēju firmas, kas nodarbojas ar tieslietām, darbiniekus. No turienes es devos uz vietējo izstāžu centru, lai bildētu eksponātus, kuru dizainerēšanā es pats biju piedalījies. Pārradies mājās, es sakārtoju savus instrumentus un pārējo ekipējumu un devos ar savu grupu “Sky Blue” spēlēt populārā kafejnīcā.

Ir kāda anekdote par sievieti, kas loterijā vinnē milzīgu naudas summu. Pēc laimīgās vēsts saņemšanas viņa zvana savam dzīvesbiedram un saka: “Es tikko laimēju loterijā! Kravā mantas!” Dzīvesbiedrs atsaucās: “Fantastiski! Man ņemt līdzi siltam vai aukstam laikam paredzētās drēbes?” Tā savukārt monotonā balsī atbildēja: “Vienalga – ka tikai tu esi ārā no mājas, pirms es atgriežos.”

 Šim vīrietim bija pienākusi krīzes situācija! Un tāda galvenokārt ir krīžu situāciju būtība – tās rodas pilnīgi negaidīti, brīdī, kad esam absolūti negatavi, lai tās risinātu. Patīk mums tas vai nē, tās ir dzīves sastāvdaļa. Tieši šajā brīdī jūs esat kādā no šīm trim fāzēm: vai nu jūs esat tikko tikuši laukā no krīzes; vai esat krīzes stāvoklī pašlaik; vai arī jums drīzumā gaidāma krīze.

 

Autors: Roberts Dž. Tamasi

 

Vai jums kādreiz ir bijis tā – šķiet, ka darāt, ko vien varat, bet rezultāta nav vai paveikts ir ļoti maz? Es domāju, ka mums visiem tā ir gadījies. Dažkārt darbs nes maz augļu, neskatoties uz to, ka mēs pieliekam maksimālus pūliņus un mums ir cēlākie nolūki. 

Tomēr dažreiz produktivitātes trūkuma pamatā ir tas, ka neesam “uzasinājuši savu asmeni”. Apdomājiet šo gadījumu:

Priekšnieks: “Luis, ko tu dari šobrīd?”
Luiss: “Es zāģēju šitos dēļus, to ir tik daudz!”
Priekšnieks: “Hmmmm. Jā, bet, Luis, varbūt es maldos, bet, no šī leņķa raugoties, šķiet, ka tev vajadzētu uzasināt asmeni.”
Luiss: “Jums ir ērgļa acs, bos. Ir redzēti pat asāki sviesta naži.”
Priekšnieks: “Tad, Luis, ja tev nav iebildumu, pasaki, kāpēc tu to asmeni neuzasini?”
Luiss: “Ai, es šobrīd nevaru, bos. Esmu aizņemts, zāģējot šos dēļus!”

Kāds veiksmīgs uzņēmējs saprata, ka ir pienācis laiks izvēlēties viņa pēcteci uzņēmuma vadīšanā. Tā vietā, lai to piedāvātu kādam no direktoriem vai kādam no saviem bērniem, viņš sasauca kopā jaunos izpilddirektorus. Viņš tiem paziņoja: “Ir pienācis laiks man izvēlēties jauno uzņēmuma vadītāju. Es esmu izlēmis, ka tas būs kāds no jums.” 
Izpilddirektori bija šokēti, bet vadītājs turpināja: “Katram no jums es šodien iedošu sēklu – tā būs īpaša sēkla. Iestādiet un laistiet to, un pēc gada atnesiet man katrs to, kas jums no šīs dotās sēklas būs izaudzis. Es izvērtēšu jūsu atnestos augus un tādējādi izvēlēšos  mūsu nākamo vadītāju.”
Viens no izredzētajiem – Džims – sajūsmā pastāstīja sievai par šefa iecerēto. Viņa sagādāja Džimam podu, zemi un mēslojumu, un sēkla tika iestādīta. Džims katru dienu to laistīja un skatījās, vai tā ir izdīgusi. Drīz vien daži no pārējiem izpilddirektoriem sāka runāt par viņu sēklām un par to, kā viņu augi ir sākuši augt.

Autors: Roberts Dž. Tamasi

Kāda ir jūsu parastā pašsajūta, pamostoties pirms kārtējās darba dienas, sevišķi, ja tā ir pirmdiena? Vai jūs esat entuziasma pārpilni, gaidot kādas iespējas un izaicinājumus diena nesīs? Vai arī jūs pārņem dusmas, jo vēlaties, kaut varētu atgriezties gultā, cieši apsegties un aizmirst par iešanu uz darbu pilnībā?

Ja jums no šiem diviem tuvāks ir negatīvais, tad tam varētu būt vairāki iemesli: termiņi, kuros jums ir jāiekļaujas, var likties nospiedoši; jums varētu būt nopietni konflikti ar priekšniekiem vai kolēģiem; jūs varbūt neesat piemēroti darbam, ko no jums prasa; vai arī darbs, ko jūs darāt, var būt kļuvis apnicīgs, un rutīna var šķist pārāk liela, liekot jums justies garlaikotam, darboties bez iedvesmas, tā vietā, lai būtu kāri uz darbiem un enerģiski.