user_mobilelogo

Autors: Kens Korkovs

Pirms vairākiem gadiem dr. Pols Brends (Paul Brand) un Filips Jansejs (Philip Yancey) sarakstīja grāmatu, kuras nosaukums ir “Sāpes – Dāvana, Kuru Neviens Nevēlas”.  Ja nu kādai grāmatai ir piemērots nosaukums, tad šai nu noteikti. Jo kurš no mums gan vēlas piedzīvot sāpes? Kurš tās meklē? Un tomēr sāpes ir mūsu dzīves daļa tāpat kā saule un putni virs mūsu galvām.

 

Man starp biežākajām sāpēm bija atkārtotas galvassāpes. Nevis nelielas, bet pamatīgs, tādas, kas neļāva man ņemt dalību pat parastākajās ikdienas aktivitātēs. 

Pirms gada man kādā mēnesī bija jāizlieto pat septiņas pretsāpju tabletes, un pusē nākamā vēl sešas. Tad Wall Street Journal es izlasīju rakstu, kura nosaukums bija  “Tu esi tas, ko tu ēd”. Pēc tā izlasīšanas es sapratu, ka, iespējams, pats esmu sāpju veicinātājs. 

Kopš  tā laika es no savas ēdienkartes izslēdzu kviešus (maizi un glutēnu saturošus produktus), piena produktus (pienu, sieru, saldējumu u.c.), olas, cukuru, soju, zemesriekstus (un man patiešām patika ekstra bieza zemesriekstu sviesta kārta, iespējams, viens no iemesliem manam druknajam augumam) un baltos kartupeļus. Tajā pat laikā, un es domāju tā nav sagadīšanās, pēc diētas uzsākšanas man nav bijusi vajadzīga neviena pretsāpju tablete, esmu zaudējis nedaudz svaru un esmu sācu justies labāk gan fiziski, gan garīgi.  

 

Kā kāds ir gudri piezīmējis, Dievs sāpes velti neiznieko. Kā izrādījās, manas sāpes galu galā lika nopietnāk attiekties pret to, ko es ēdu, zaudēt svaru, apzinātāk un rūpīgāk izvēlēties ēdienus, un mana vispārējā labsajūta uzlabojās. Kā Brends un Jansejs piezīmēja savā grāmatā – neskatoties uz visām pūlēm izvairīties no sāpēm, ir reizes, kad tās sniedz labumu. 

 

Atsaucoties uz iepriekš minēto, es aptvēru, ka ir vēl daudzi citi gadījumi, kad sāpes var signalizēt par nepieciešamajām pārmaiņām.. Piemēram parādi un ar grūtībām apmaksāti rēķini var būt cēlonis pamatīgam stresam, bet šīs sāpes varbūt mums stāsta par to, ka nepiešams būt finansiāli atbildīgākiem. 

 

Dažkārt mūsu darbs un karjera rada sāpes dzīvē. Tas var būt signāls, ka jāmaina darbs, it īpaši, ja esam iestrēguši pozīcijā, kas mums nesniedz gandarījumu vai arī turpmākas izaugsmes iespējas. Bet mūsu “sāpes” var signalizēt arī par nepieciešamību ciešāk pievērsties darbam, vai papildus apmācībām, lai veiktu darbu produktīvākā veidā, kas dod lielāku atalgojumu. 

 

Ja mums ir sāpju pilnas attiecības – ar dzīvesbiedru, bērniem, kolēģiem vai arī draugiem – tas var norādīt uz nepieciešamību mums  mainīt mūsu attieksmi, kļūt mazāk koncentrētiem uz sevi un vairāk ņemt vērā citu intereses. Mums, varbūt, nevajag šis attiecības pārtraukt, bet drīzāk mainīt sevi, lai padarītu tās labākas.

 

Ļaujiet man uzdot jautājumu: “Vai jūsu dzīvē ir kādas sāpes, kuras Dievs, iespējams, lieto, lai jūs apsvērtu pārmaiņas?” Galu galā Raksti mums vēsta: “… mēs teicam sevi laimīgus arī savās ciešanās, zinādami, ka ciešanas rada izturību, izturība - pastāvību, pastāvība - cerību” (Romiešiem 5:3,4). Jēkaba 1:2-4 piebilst, “Turiet, mani brāļi, to par lielu prieku, ka jūs krītat dažādās kārdināšanās, zinādami, ka jūsu ticības pārbaudīšana rada izturību. Bet izturība lai parādās darbā līdz galam, ka jūs būtu pilnīgi caurcaurim un jums nebūtu nekāda trūkuma.”

 

Var likties grūti “priecāties” sāpju laikā, bet nereti pēc tam ir redzams, cik ļoti tās mums ir bijušas nepieciešamas. 

 

Kens Korkovs dzīvo Omahā, Nebraskā, ASV, kur viņš kalpo kā apgabala CBMC direktors. 

Avots:

 

    Vai jūsu sāpes norāda uz pārmaiņu nepieciešamību?