user_mobilelogo

Džims Matiss ir fotostudijas īpašnieks Overland Park, Kanzasā, kura specializējusies komerciālo un scenogrāfisku portretu izgatavošanā. Iepriekš viņš vadīja kafejnīcu, kā arī bija Kanzasas pilsetas CBMC izpilddirektors Misuri. Viņa pārdomas par iniciatīvu un neatlaidīgu darbu.

 

Ja ir tā, kā apgalvo, ka “dzīves sāls ir dažādībā”, tad jūs varētu manu dzīvi raksturot kā diezgan “sāļu”. Kāda nedēļas nogale nesenā pagātnē ir labs piemērs – sestdienas pēcpusdienā es fotografēju firmas, kas nodarbojas ar tieslietām, darbiniekus. No turienes es devos uz vietējo izstāžu centru, lai bildētu eksponātus, kuru dizainerēšanā es pats biju piedalījies. Pārradies mājās, es sakārtoju savus instrumentus un pārējo ekipējumu un devos ar savu grupu “Sky Blue” spēlēt populārā kafejnīcā.

Nākamajā rītā mana baznīca atzīmēja 50. gadskārtu, kopš tās izveidošanas. Es dziedāju korī un uzņēmu foto. Tad es devos uz muzikālu improvizācijas sesiju, ko organizēja “Heartland Steel Guitar Association”, kur es esmu viens no dibinātājiem un vadītājiem. Tai pašā vakarā ar sievu devāmies uz Kauffman centru, kur darbojamies kā brīvprātīgie, uz koncertu skatuves mākslas atbalstam, Nesen viens draugs prasīja man padomu par to, kā atrast labāku darbu. Godīgi sakot, es nedomāju, ka varētu viņam palīdzēt, jo pats nekad neesmu meklējis darbu un nemācētu palīdzēt tā meklēšanā. Es vienmēr esmu darījis to, ko esmu gribējis, dzīvojis pēc principa – ja tev kaut kas padodas, tad kāds tev par to samaksās. Ja ne, tad tu vari to darīt, tāpēc, ka tev tas patīk. Šobrīd es nodrošinu savu iztiku fotografējot. Manuprāt, ir tā – ja es nepelnu pietiekami daudz naudas, tad tas ir vai nu tāpēc, ka bildes nav pietiekami labas, vai arī tāpēc, ka es tās nerādu pietiekami daudziem cilvēkiem. Tieši tāpēc es lielu daļu sava laika pavadu, mācoties, kā kļūt par labāku fotogrāfu, un rādot jau uzņemtos foto citiem.

 

Papildus es pelnu naudu, spēlējot mūziku un pārdodot paša sarakstītās grāmatas. Abās sfērās, ja es gribu kļūt konkurētspējīgāks, man jātiecas būt labākam. Man jāmācas labāk spēlēt, sarakstīt labākas dziesmas, jāmācas kļūt par labāku rakstnieku. Lūkas evaņģēlijs 16:10-12 stāsta mums par principu, ko var piemērot arī biznesa vajadzībām: “Kas vismazākā lietā ir uzticams, tas arī lielās lietās ir uzticams, un, kas vismazākā lietā ir netaisns, tas arī lielās lietās ir netaisns. Ja jūs neesat bijuši uzticami netaisnās mantas lietās, kas jums uzticēs patieso? Un, ja jūs svešās lietās neesat bijuši uzticami, kas jums dos jūsu pašu?" Citiem vārdiem sakot, ja jūs, cik vien labi varat, operējat ar esošo, tad jums tiks dota iespēja darīt vēl vairāk. 
Es pieredzēju tiešu piemēru, kā šis princips izpaužas. Es gribēju labu mašīnu, bet nevarēju tādu atļauties, tāpēc nopirku tādu, kāda sanāca. Tā vietā, lai par to nerūpētos, es to kopu tā, it kā mašīna būtu lieliska. Es katru nedēļas nogali to mazgāju un pulēju, es nopirku grāmatu par auto detaļām un darīju visu, kas bija manos spēkos, lai uzlabotu mašīnas izskatu. Kādu dienu auto tirgotājs apstādināja mani un teica, ka ir redzējis mani braucam ar šo mašīnu, un vēlējās zināt, vai to var nopirkt. Es piekritu pārdošanai, un peļņa man ļāva beidzot iegādāties tādu auto, kādu vienmēr biju vēlējies. Vecās mašīnas kopšana bija atmaksājusies un deva man iespēju nopirkt labāku. Šis princips – rūpēties par jebko, kas tev pieder, lai tādējādi parādītu, ka esi kā labāka cienīgs – ir patiess praktiski visās dzīves jomās. Tāpēc mans padoms manam draugam, kurš atradās labāka darba meklējumos bija vienkāršs: Ja es gribētu labāku darbu, tad es tādu arī darītu. Tas ir tas, ko es zinu, kā darīt.

Copyright 2012 / www.cbmc.lv.