user_mobilelogo

Autors: Roberts D. Fosters

 

Ir kāds stāsts no komponista Džuzepes Verdi dzīves par vakaru, kad viņš uzstājās ar savu klavierkoncertu Milānā, “La Scala” operas namā. Kad pēdējais gabals bija izskanējis, sajūsminātā publika pieprasīja vēl. Verdi, izsalcis pēc atzinības, izvēlējās izpildīt kādu skaņdarbu, kurš, viņš zināja, publikai noteikti patiks, lai gan, raugoties no mākslinieciskas perspektīvas, tā bija slikta mūzika.
Kad viņš bija beidzis, pūlis atkal visi jau bija kājās, sajūsmā kliedzot. Verdi izbaudīja ilgstošos aplausus, līdz viņš ieraudzīja savu skolotāju, kurš zināja, ko Verdi bija izdarījis, balkonā. Skolotājs nestāvēja kā pārējie un arī neaplaudēja. Viņa sejā bija vērojama sāpju pilna vilšanās. Verdi tikpat kā dzirdēja skolotāju sakām: “Verdi, Verdi, kā tu to varēji?”
Mēs to varētu nosaukt par “Verdi vīrusu” – vēlmi kontrolēt, vajadzību pēc atzīšanas. Vācu filozofs Frīdrihs Nīče to aprakstīja tā: “Vienmēr, kad es kāpju, man seko suns, ko sauc par Ego.” Ego patīk, kad tas dzird apbrīnu un glaimus. Tas alkst pēc varas un panākumiem. Un ego nekad nav apmierināts ar to, cik daudz no šīm lietām tas saņem.

Šī problēma ir pārāk izplatīta arī tā sauktajā modernajā un zinošajā mūsdienu biznesa un profesionālajā pasaulē. Vīrieši un sievietes, kas cīnās par uzmanību, alkst pēc glaimiem, manipulē, lai varētu kontrolēt savas iegribas. Gandrīz katru dienu mēs lasām un dzirdam par vadītājiem, kas padevušies savu izsalkušo ego vēlmēm. 

Tāda attieksme, protams, nebūt nav jauna. Egocentrisms ir vecs kā Bībele. Šeit ir daži piemēri par to: 

Pārākuma patika. Jāņa 3. vēstulē 9-11 aprakstīts Diotrefs, “kas labprāt grib būt pirmais,” vai, kā teikts citā tulkojumā, viņš bija “kārs izcelties kā pirmais”. Kāre pēc prestiža un kontroles bieži vien noved pie dievināšanas, pelnītas vai nepelnītas, un ne pie neliela apjoma ietekmēšanas.

Neatlaidība darīt lietas mūsu veidā. Vecajā Derībā, Ceturtajā Mozus grāmatā 22-24, Mēs varam lasīt par  Bileāmu, kas ir vienīgais Bībelē minētais pagānu pravietis. Viņš paklausīja Dievam līdz zināmam līmenim, taču sirdī viņš pakļāvās Balaka, izraēļu pretinieka, vadībai. Bileāms vēlējās paklausīt Dievam, taču beigu beigās paķļāvās vēlmei pēc zelta. Viņa galva bija pilna ar garīgu gaismu, taču sirds bija tumša. Bieži vien Dievs mums ļauj darīt lietas, ko mēs neatlaidīgi vēlamies darīt, lai gan tās nav pareizas. Mēs tās vēlamies darīt. Mēs izmisīgi to cenšamies tās darīt. Pat lūdzam par to. “Dievs, kāpēc man tā nav?”

Gudrības un patiesības neievērošana. Otrā Laiku grāmatā 10-12 ir rakstīts par Rehabeāmu, nekaunīgo ķēniņa Zālamana dēlu. Rehabeāmu uzskatīja, ka viņa ģimenes mantojums un vara nodrošinās to, ka cilvēki pakļausies viņa kaprīzēm. Tomēr, dzīvojot bez politiskas gudrības un pilnībā nesaprotot sava tēva ticību Dievam, Rehabeāmu mira lepns un muļķīgs 58 gadu vecumā. " Un viņš darīja ļaunu, jo viņa sirds nebija pastāvīga To Kungu meklēt" (Otrā Laiku grāmata 12:14).

Kā mēs varam pārvarēt lepnuma un ego slazdus? Pārdomājiet Pētera 1. Vēstulē 5:5-6 rakstīto: “…bet visi, cits citam padodamies, apjozieties ar pazemību. Jo Dievs stāv pretim lepniem, bet pazemīgiem Viņš dod žēlastību. Tad nu pazemojieties apakš Dieva varenās rokas, lai Viņš jūs paaugstinātu savā laikā.”

Roberts D. Fosters ir Lost Valley Ranch Kolorādo štatā, ASV dibinātājs. Biznesmenis  un biznesa apskatu autors vairāk kā 50 gadus, tagad dzīvo Kalifornijā.


Copyright www.cbmc.lv.